«Esmu pārliecināts, ka tehniskāku zināšanu apguve kopumā ir drošāks ceļš uz labklājību nekā humanitāro un sociālo zinātņu apguve,» P. Strautiņš saka. «Darbu cilvēki atradīs, starp tiem, kas ieguvuši augstāko izglītību, bezdarba risks ir mazs. Pērnā gada beigās Latvijā bija 328 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ar augstāko izglītību, darbu no viņiem meklēja 19 000 jeb 5,8%, kamēr vidējais darba meklētāju īpatsvars šajā laikā bija 11,3%. 2018. gadā, kad šogad bakalaura studijas sākušie tās pabeigs, bezdarbs Latvijā visdrīzāk varētu būt 5-6%, attiecīgi - risks palikt bez darba augstākās izglītības ieguvējiem arī tad būs diezgan niecīgs. Taču tā saucamo mīksto (soft) specialitāšu apguvējiem nākotnē var biežāk nākties strādāt citā specialitātē, un es arī sliecos domāt, ka ienākumu līmeņu dažādība starp viņiem būs ļoti izteikta.»
Ekonomists uzskata, ka darba tirgū droša izvēle ir labas IT izglītības ieguve. No mazāk populārām specialitātēm labas perspektīvas ir arī ķīmiķiem, jo Latvijā ir attīstīta gan farmācijas nozare, gan ķīmijas zinātne. Tāpat nebūs aizšauts garām, izvēloties elektroniku, jo pērn elektronika bija dinamiskākā no visām rūpniecības apakšnozarēm, turklāt labu inženieru tajā ļoti trūkst. Arī mašīnbūve, pēc P. Strautiņa domām, turpinās palielināt savu lomu Latvijas ekonomikā. Pārtikas ražošanai un pārstrādei ir mērenāki izaugsmes tempi, tomēr nozare ir tradicionāla, liela, un tajā ir ļoti daudzveidīga darba izvēle, tāpēc arī pārtikas tehnologa profesijas izvēle ir saprātīga, teic ekonomists.
Līdzīgas prognozes pauž arī personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia personāla atlases projektu vadītājs Kaspars Kotāns: «Sagaidāms, ka nozares, kurās būs vērojams vislielākais darbinieku pieprasījums, būs tirdzniecība, IT un telekomunikācijas, būvniecība, finanses, tūrisms, transports un loģistika, sabiedriskā ēdināšana un ražošana. Šīs jomas sniedz lielāko pienesumu ekonomikas attīstībā, tāpēc arī šeit tiks meklēts visvairāk strādājošo.» K. Kotāns norāda, ka sevišķi daudz uzņēmumi arī turpmāk meklēs pārdošanas un klientu apkalpošanas speciālistus dažādās jomās. «Viņi būtībā ir nemainīga vērtība jebkuros darba tirgus apstākļos, jo pārdošanas apjomu palielināšana, klientu piesaiste un noturēšana ir svarīga katram biznesam.» Tomēr perspektīvākā un viena no vislabāk atalgotajām profesijām, arī pēc K. Kotāna domām, būs programmētāji, kuru pieprasījums turpinās pieaugt. Līdzīgi notiks arī ar inženiertehniskajiem, loģistikas un ražošanas speciālistiem.
Bez profesionalitātes specialitātē, kas ir galvenā darba tirgū nepieciešamā prasme, strādājošajiem vajadzīga arī tehnoloģiju pārvaldība un svešvalodu zināšanas, min K. Kotāns. «Papildus pašsaprotamajām krievu un angļu valodas prasmēm aizvien pieprasītākas kļūs skandināvu valodu zināšanas.»
Savukārt runājot par to, pēc tā tad īsti vadīties nākotnes profesijas izvēlē - pēc paša patikas vai darba tirgus vajadzībām -, eksperti ir pragmatiski noskaņoti. «Es noteikti aicinu jauniešus pievērst ļoti lielu uzmanību profesijas ekonomiskajam izdevīgumam. Ir cilvēki, kas rīkojas pēc principa - galvenais ir mācīties to, kas patīk, un tad jau viss būs labi. Visu dzīvi darīt to, kas nepatīk, noteikti nevajag, bet ir jāņem vērā, ka ir specialitātes, kuru interesantums ir acīmredzams, un ir arī tādas, kurās tas atklājas pakāpeniski un ar lielāku piepūli. Mākslas vai žurnālistika ir acīmredzami interesantas, taču arī tehniskās specialitātes ir interesantas un radošas, tikai vispirms ir daudz jāiemācās,» saka P. Strautiņš.