Šoziem jūrmalnieki pirmie Latvijā sākuši strādāt arī pie krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas -, lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Kaugurciemā. «Krasta erozija ir ilglaicīgs process, tomēr, ja neko nedarīsim, nebūs izpratnes arī valsts līmenī. Palēnām līdz 2060. gadam krasta kāpu noskalojums būs tik liels, ka tiks aizskalota arī virkne zemes īpašumu,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes Vides nodaļas vadītāja p. i. Jānis Artemjevs.
Atjauno Kauguru pludmali
«Tā ir pašvaldības iniciatīva - rūpes par pludmales rekreācijas potenciāla un vienlaikus vides saglabāšanu. Krasta kāpas stabilizējām saskaņā ar Latvijas Universitātes vides eksperta Dr. geol. Jāņa Lapinska 2014. gadā veiktās krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem,» stāsta J. Artemjevs. Vislielākajai krasta erozijai Jūrmalā pakļauta Kaugurciema jūras krasta zona. Tur pludmales zona ir visšaurākā, turklāt smiltis ar valdošajiem vējiem pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Pēdējās desmitgades stiprās vētras veicinājušas krasta eroziju. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, Kaugurciema pludmalē janvārī ar tehniku tika savestas un izkliedētas atbilstoša rupjuma smiltis.
«Smiltis iegūtas no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanā izsmeltās grunts. Kopumā Kauguru pludmalē apmēram 500 metru garumā uz Jaunķemeru pusi 30 centimetru biezā, slīpā slānī uzklājām aptuveni 3700 kubikmetru smilšu. Darbi tika paveikti, nebojājot dabisko vidi, augus un kārklus, kas krasta zonas nostiprināšanai tika sastādīti pagājušā gadsimta 80. gados, nebojājot biotopus. Mūsu galvenais mērķis ir ar dabiskām metodēm nodrošināt kāpu stabilizāciju un lai tā būtu cilvēka acīm nemanāma, bet tīkama,» norāda vides eksperts.
Lai mazinātu dabiskās erozijas ietekmi uz krasta kāpām, turpmāk paredzēts izstrādāt plānu dažādu ilglaicīgu pasākumu īstenošanai arī pārējā Jūrmalas pilsētas pludmales daļā. Kā nākamie kāpu stabilizācijas pasākumi šogad iecerēti kāpām raksturīgo stādījumu veidošana, kārklu joslas atjaunošana un speciālu kārklu pinumu sētiņu izveide.
Jūraszāles var izmantot
Kūrortpilsētas viesim, kurš Jūrmalā uzturas diezgan īsu laiku izklaides un atpūtas nolūkā, būtiski ir arī tūlītēji ieguvumi, ko sniedz labiekārtota kūrorta infrastruktūra. Intensīvi pludmali jūrmalnieki sāk kopt aptuveni aprīļa vidū (atkarībā no laikapstākļiem) - gan mehanizēti, gan izmantojot roku darbu. «Līdz aprīļa beigām pludmalei jābūt pilnībā sakoptai - jānovāc jūraszāles, izskalotie koki, jāsavāc atkritumi. Jāpiebilst gan, ka tos mēs vācam visa gada garumā,» stāsta Jūrmalas pilsētas domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja p. i. Zanda Sapronova.
Lai gan nereti pludmales apmeklētāji jau pavasarī vēl pirms sezonas atklāšanas pauž neapmierinātību par izskaloto jūraszāļu uzkrāšanos, to apjoms mainās atkarībā no laikapstākļiem. Kā skaidro Jānis Artemjevs, ja ziema ir barga un krastā izveidojusies ledus sega, jūraszāles krastā izskalot nevar, taču tādā ziemā kā šī jūra izsviež samērā daudz jūraszāļu. «Taču uznāk vētra un jūraszāles ieskalo atpakaļ jūrā - tas ir dabisks process, kas no vides viedokļa ir jāsaglabā. Protams, pludmales apmeklētāji pie jūras vēlas tādu pašu kārtību kā uz ielas. Tāpēc cenšamies sabalansēt vides kritērijus ar cilvēka atpūtas rekreācijas kritērijiem,» atzīst J. Artemjevs.
Vides speciālists arī norāda - tā kā izskalotās jūraszāles ir vērtīgs mēslojums mazdārziņiem, pirms un pēc sezonas atklāšanas pilsētas iedzīvotājiem ir iespēja vērsties domē, lai saņemtu jūraszāļu vākšanas atļauju pašpatēriņam jeb privātām saimnieciskajām vajadzībām.
Ir arī sporta aprīkojums
Ziemas periodā pludmales pastaigu cienītājiem Jūrmalā jāsamierinās ar niecīgu atkritumu konteineru skaitu un tie atrodami galvenokārt tikai pie celiņiem, kas ved uz jūru. Tas tāpēc, lai pludmalē nebūtu konteineru, ko vētras varētu apgāzt un viļņi - ieskalot jūrā. Arī šogad janvāra vētrās ūdens dažās vietās Jūrmalas pludmalē skalojās līdz priekškāpai, tāpēc pludmalē konteinerus izvietos tikai īsi pirms sezonas atklāšanas. Tāda prakse ir arī citās Eiropas kūrortpilsētās ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem.
Sezonas laikā Jūrmalā atkritumu konteineri pludmalē tiek izvietoti ar 300 metru intervālu - lai nodrošinātu vides tīrību, apmeklētājiem tas ir pietiekami. «Cilvēkiem būtu svarīgi zināt, ka ik vasaras sezonu pludmali visā tās garumā pašvaldība labiekārto ar 260 soliem, 200 atkritumu konteineriem, 161 pārģērbšanās kabīni, 17 sabiedrisko tualešu konteineriem, 150 infonorādēm un 13 peldvietu informatīvajiem stendiem. Rotaļu laukumi dažāda vecuma bērniem pludmalē izvietoti 15 vietās, un jau pērn Kauguros eksperimentālā kārtā pludmalē uzstādījām pirmos sporta aprīkojuma elementus,» uzskaita Z. Sapronova. Šopavasar tiks atjaunotas betona plāksnes trīs nobrauktuvēs uz jūru, kas paredzētas gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, gan operatīvajam transportam.
Būs pieci Zilie karogi
Ar pludmales atbilstību starptautiski noteiktām normām Jūrmala var lepoties jau kopš 1997. gada, kad pilsēta iesaistījās globālā Vides izglītības fonda programmā Zilā karoga kustība peldvietām. Arī šogad Jūrmala iesniegusi pieteikumus Eiropas Savienības Zilā karoga statusam vairākās peldvietās. «Mums jau ir 11 oficiālu peldvietu jūras krastā. Mājasdarbu esam izdarījuši - gan labiekārtojuma, gan vides principu ievērošanas ziņā visiem 29 Zilā karoga kritērijiem atbilst arī mūsu jaunā peldvieta Dubultos. Zilā karoga godalgu šogad plānojam iegūt jau piecās peldvietās - Jaunķemeros, Dubultos, Majoros, Dzintaros un Bulduros. Jūrmalas pilsētas pašvaldība visās jūras pludmales peldvietās sezonas laikā nodrošina vienlīdzīgus apsaimniekošanas pasākumus, saistībā ar Zilā karoga statusa iegūšanu mērķis ir nodrošināt un uzturēt prasību atbilstību visvairāk apmeklētajās pludmalēs pilsētas centrā. Nākamais mērķis ir Kauguru peldvieta, jo Kauguros dzīvo aptuveni 40% Jūrmalas iedzīvotāju,» ieceres atklāj J. Artemjevs.
Pērn Jūrmalā tika atklāta jau divpadsmitā oficiālā peldvieta - Lielupes krastā, Ezeru ielas galā. Tā izveidota Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības projektu ietvaros, un tās apsaimniekošanu nodrošina pašvaldība.
Lai nenoplicinātu vidi
Pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, Jūrmalas pašvaldība izstrādājusi saistošos noteikumus par pludmales izmantošanu, kuros ietverti gan pludmales izmantošanas principi, gan sezonas objektu izvietošanas kārtība pludmalē, ņemot vērā arī vides aspektus. Pilsētas teritorijā esošo pludmales nogabalu nomas kārtība paredz jaunu pieeju pludmalē izvietojamo objektu apsaimniekošanā. Nomniekiem būs jāievēro vides aizsardzības prasības un jāiesaistās Zilā karoga kustības popularizēšanā. Arī sezonas objektu izvietošana jāplāno, pēc iespējas mazāk skarot biotopu vai jebkuru citu dabiskas izcelsmes veidojumu. «Prasības vērstas uz to, lai saglabātu kāpas, šķirotu un savāktu atkritumus, ierobežotu smēķētāju atrašanos pludmalē. Strādāsim pie tā, lai cilvēku plūsmu sabalansētu ar vides saglabāšanas vajadzībām un lai cilvēki nenoplicinātu vidi,» skaidro J. Artemjevs.
Arī šogad darbu turpinās pērn izveidotā pašvaldības pludmales apsaimniekošanas komisija, kas pārraudzīs, vai sezonas objekti izvietoti atbilstoši projektam un kā tiek nodrošināta kārtība un tīrība.