Līdz šim partijas priekšvēlēšanu kampaņā varēja iztērēt vairāk nekā pusmiljonu latu, piesakot kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos, tagad paredzēts ierobežot priekšvēlēšanu izdevumus, aģentūra LETA informē, ka to griesti būtu 282 559 lati. Visu Latvijai!-TB/LNNK ierosina kampaņās tērēt četras reizes mazāku summu. Izmaiņas likumā paredzēts skatīt steidzamības kārtā. Pieņemot lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, Valsts prezidents Valdis Zatlers kā pēdējo pilienu minēja Saeimas atteikšanos piekrist kratīšanai Saeimas deputāta Aināra Šlesera (LPP/LC) dzīvesvietās, ko neatbalstīja Zaļo un Zemnieku savienība, apvienība Par labu Latviju! (PLL) un Saskaņas centrs. Par Satversmes grozījumiem, kas paredz atteikties no imunitātes šādos gadījumos, nobalsoja 73 deputāti, pret neviens nebija, bet atturējās astoņi politiķi no PLL un ZZS, vēl 12 deputāti no dažādām frakcijām nebalsoja. Deputātu administratīvo sodīšanu bez Saeimas piekrišanas neatbalstīja četri PLL deputāti, bet vēl 15 politiķi nebalsoja.
Tagad deputāti ir noskaņoti daļēji atteikties no savas imunitātes, kas šajā gadījumā arī ir īpašs apgrūtinājums tiesībsargājošajām iestādēm, jo kratīšana zaudē savu nozīmi, ja par to divas dienas vēsta mediji. Saeimas sēdē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) atgādināja, ka deputātu neaizskaramības pamatā ir divi mērķi - aizsargāt deputātus no politiski motivētām vajāšanām un nodrošināt netraucētu Saeimas darbību. Taču Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, kurā nebūtu iemesla neuzticēties ģenerālprokuroram, sacīja I. Čepāne. Andris Šķēle bija izpētījis ārvalstu praksi un minēja piemērus no citu valstu konstitūcijām, kas paredz deputātu imunitāti. Saeima sākotnēji atbalstīja arī Visu Latvijai!-TB/LNNK iesniegtos grozījumus Satversmē, kas paredzēja tautas vēlētu prezidentu. Taču pēc deputātu lūguma to pārbalsot otrajā reizē šo likumdošanas iniciatīvu Saeima noraidīja. Grozījumus Satversmē var pieņemt ar divu trešdaļu deputātu vairākuma atbalstu, visus priekšlikumus izskatot trijos lasījumos.