decembrī plkst.19. «Šis _Riekstkoža_ iestudējums no citiem ir atšķirīgs - tajā dominē nevis horeogrāfija (Mariusa Petipā klasika Kirila Simonova skatījumā), bet Mihaila Šemjakina radītais vizuālais tēls - scenogrāfija un kostīmi. Īpaši interesants ir baleta pirmais cēliens, kurā Hofmaņa pasaku es varu ieraudzīt tieši tādu, kādu to vienmēr esmu iztēlojies - ar pārspīlētiem un groteskiem siluetiem un atbilstošu kolorītu,» uzsver mūsu Operas baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.
Mihails Šemjakins, krievu emigrants un plaši atzīts avangarda mākslinieks un tēlnieks, izveidojis jaunu vēsturiskā baleta interpretāciju - izsmalcinātu un asprātīgu. Piemēram, kurš gan cits iedomātos ietērpt dejojošās sniegpārsliņas stilīgās melnās kleitiņās? Atraisot rokas tēlainajai fantāzijai, Šemjakins revidējis arī baleta libretu, vēl vairāk tuvinot pirmavotam - E.T.A.Hofmaņa pasakai, kurā brīžiem grūti novilkt robežu starp sapni un realitāti. Top svētku vakariņas. Virtuvē iesoļo desu vīri, zupas terīne cilvēka izskatā un paplāte ar cūkas galvu uz cilvēka kājām. Vēlāk izrādās, ka tie ir pavāri, kuri nes delikateses. Mēģinot nogriezt šķēli siera, pavārs pārsteigts atklāj, ka sierā paslēpusies bezkaunīga žurciņa... Izsprukusī žurka rada paniku virtuves personālā, kas ar šausmām aptver, ka arī viens no šefpavāra palīgiem ir maskējusies žurka... Citā ainā Riekstkodim uzbrūk Cilvēks - muša. Īsts šausmu stāsts, vai ne? Bet nebaidieties. Beigas ir laimīgas: Marijas skūpsta burvju vara lauž burvestību, un Riekstkodis pārvēršas princī. Seko kāzu valsis. Starp citu, izrādi diriģē pats Marijas teātra mākslinieciskais vadītājs Valērijs Gergijevs. #