Pagājušajā gadsimtā pārdzīvojis karus un iekārtu maiņu, šajā gadsimtā - ģeopolitiskās situācijas un Krievijas aizliegumu izraisītu krīzi, pašlaik uzņēmums radis iespējas attīstīties, nobruģējot veiksmīgus eksporta ceļus. SIA Karavela ražotā produkcija - arī ar firmas zīmi Arnold Sarensen - tiek eksportēta vairāk nekā uz 40 valstīm. Nupat uzņēmums sācis gatavot zivju konservus arī jaunam - ASV - tirgum.
Krīzes bijušas regulāri
«Konservu nozare vienmēr mētājusies kā pa viļņiem. Jau 1998. gadā, kad bija pirmā lielā krīze, cieta daudzi zivju pārstrādes uzņēmumi. Kopš tā laika dažādas problēmas nozari piemeklējušas ik pēc trim četriem gadiem, bet pēdējos gados problēmas jau bija aizmirstas, šķita, ka baltā josla turpināsies. Pēdējo krīzi var pielīdzināt 1998. gada krīzei, kad situācija izvērsās dramatiska,» neseno pagātni nozarē raksturo Andris Bite.
Līdz brīdim, kad saasinājās rietumvalstu un Krievijas attiecības, Latvijā zivju konservu ražošanas nozarē darbojās 20 uzņēmumu - trīs gadu laikā ražošanas, pārdošanas un eksporta apjoma pieaugums bija 40%. «Tie bija mierīgi un komfortabli apstākļi,» saka A. Bite. Viņu papildina J. Endele: «Laikā no 2010. līdz 2014. gadam visu uzņēmumu kopīgais apjoms pieauga no 200 miljoniem konservu kārbu līdz 300 miljoniem. Tas bija milzīgs pieaugums, industrija attīstījās, taču diemžēl milzu pieaugums bija tradicionālajos tirgos. Mēs tajā laikā gājām mazliet citu ceļu. Faktiski uzņēmējus var saprast - ja šodien ir iespēja nopelnīt un tiek prasīti kvalitatīvi, inovatīvi produkti, netaisīs taču līnijas ciet, lai sāktu trenēties strādāt citā virzienā. Pārorientēties ir grūti.» Daudziem zivju pārstrādātājiem negaidīts sitiens bija Krievijas aizliegums ievest Latvijas un Igaunijas izcelsmes zivju konservus 2015. gadā, tomēr no visiem divdesmit šīs nozares uzņēmumiem darbību pārtraukuši vien daži.
A. Bite šajā nozarē strādā jau kopš 1995. gada. Uzņēmējs lēš - tolaik visiem zivju pārstrādes uzņēmumiem Krievijas tirgus bijis 80% apjomā, turpretim pēdējās krīzes laikā jau tikai 60%. «Tas nozīmē, ka kopumā, palielinot ražošanu, tika meklēti un atrasti jauni tirgi un daļa zivju pārstrādes uzņēmumu šodien spēj noturēties. Diemžēl nāca arī ekonomiskā krīze Vidusāzijā, kur bija liels tirgus, taču uzņēmumi tāpat dzīvo un strādā. Šajā ziņā esam ļoti elastīgi, un Latvijā mūsu nozare ir viseksportspējīgākā,» uzskata A. Bite.
Bez naudas, tikai ar darbu
A. Bitem SIA Karavela ir viņa vienīgā darbavieta jau vairāk nekā 20 gadu. XX gadsimta 90. gados uzņēmums mainījis īpašniekus, nonācis smagā finansiālā stāvoklī, līdz 2002. gadā piedzīvojis maksātnespējas procesu. Tolaik A. Bite bija šī uzņēmuma komercdirektors, J. Endele - komercdirektors zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis. «Man tajā laikā bija jaunības maksimālisms, izdomājām, ka uzņēmumu varam izvilkt bez naudas, tikai ar savu darbu un ambīcijām,» saka A. Bite. Sākumā darbojusies viena līnija, astoņu veidu produktus ražojuši trim tirgiem: Kazahstānai, Uzbekistānai, Moldovai. «Esam izgājuši cauri interesantam periodam, kad uzaudzējām apjomu un rekonstruējām visu uzņēmuma ražošanas daļu. Nepārspīlējot - to visu panācām bez papildu līdzekļiem, vienīgi banka nāca pretī, pārkreditēja esošās saistības,» stāsta uzņēmuma vadītājs un piebilst: «Fakts ir tāds, ka iznākumā Jānis joprojām dzīvo īrētā mājā, es - vecā uz kredīta paņemtā mājā. Pilnīgi visu naudu, ko esam nopelnījuši, mēs atkal ieguldījām uzņēmumā.»
Tagad uzņēmumā ražošanas vajadzībām tiek izmantotas jau 44 tūkstošus kvadrātmetru lielas telpas un vēl biroja telpas. «Protams, mūsu pēdējo gadu lielais apgrozījums tirgū bez papildu finansējuma nebija iedomājams. Piecos gados uzņēmumā esam investējuši aptuveni 7,5 miljonus eiro - tie bija gan bankas kredīti, gan Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēti projekti,» atklāj A. Bite. 2013. gadā uzņēmumā par ES fondu līdzekļiem uzstādītas un ražošanas procesā palaistas vairākas modernas konservu ražošanas līnijas Rietumu tirgum. «Pirms septiņiem gadiem nolēmām palielināt pārdošanas ģeogrāfiju - tajā laikā mums bija 20 valstu tirgi bijušajā PSRS teritorijā un Austrumeiropā. Daudzi smējās par mums, sakot - nav iespējams, ka Latvijā pārtikas nozares uzņēmums vispār spēj iekarot Rietumu tirgu. Šāds uzskats tiek kultivēts joprojām, taču mēs pierādījām, ka četros gados varam no grūta padomju mantojuma objekta kļūt par uzņēmumu, kura produkcija Zviedrijā ir daudzos veikalos, kioskos un benzīntanka pārtikas tirgotavās,» lepojas A. Bite.
Kā teic zivju produkcijas ražotāji - viņi necentās Zviedrijas iedzīvotājiem iemācīt ēst to, ko prot saražot, bet izpētīja vietējā tirgus īpatnības. «Mēs neradījām jaunu patēriņu, ieguldot mārketingā. Mūsu uzdevums bija vienkāršs un dramatisks - aizgājām un atņēmām kādam ražotājam vietu plauktā. Tur ielikām savu produktu. Mūsu rīcība skandināvu tirgū noteica to, ka tika aizvērta ciet fabrika Vācijā, līdzīgs process risinās Anglijā,» stāsta A. Bite. Pēc viņa teiktā, Zviedrijas tirgū aptuveni 80% skumbrijas konservu ir SIA Karavela ražotie. Uzņēmuma vadītājs arī lēš, ka aptuveni divas trešdaļas skumbrijas produktu aizņem Dānijas un tikpat daudz arī Anglijas tirgū. «Pēdējā gada rādītāji liecina, ka Rietumeiropas tirgū mūsu ražotā produkcija veido 65%. Strādāt nav viegli, bet mums klājas labi,» atzīst A. Bite.
Lielu ieguldījumu nozares attīstībā, lobējot savu biedru intereses Latvijā un starptautiski, lai panāktu labvēlīgākus nosacījumus nozares attīstībai, devusi arī Latvijas Zivrūpnieku savienība (LZS). SIA Karavela ir LZS biedre, līdz ar to uzņēmuma pārstāvjiem bijusi iespēja septiņas astoņas reizes gadā astoņu gadu garumā piedalīties pasaulē lielākajās pārtikas izstādēs. «Tas mums ļāva jau laikus atrast jaunus tirgus,» uzsver A. Bite, un J. Endele piebilst: «2002. gadā bijām tādi paši kā jebkurš Latvijas mazais uzņēmums, tikai vēl sliktākā stāvoklī. 2014. gadā kļuvām par Latvijas eksportspējīgāko uzņēmumu - mēs uz to virzījāmies. Taču, kad to visu būvējām, vēl nedomājām, ka Rietumu tirgus būs mūsu mugurkauls, kā tas ir šobrīd.»
Pietrūkst ambīciju
Uzņēmēji pauž gandarījumu - pašlaik sasniegtais esot spēcīgas komandas darbs. Kopumā uzņēmumā un tā apakšstruktūrās strādā vairāk nekā 300 darbinieku. «Mums ir pārdošanas speciālisti tieši Rietumiem, ir tādi, kas strādā ar NVS valstīm un atsevišķi - ar Baltijas valstīm. Sākam prognozēt un saprast, kādi soļi biznesa koncepcijā jāsper nākotnē. Patlaban īpaši neanalizējam Latvijas tirgu, bet pārsvarā nodarbojamies ar konkurentu, viņu produkcijas un veikalu plauktu izpēti. Mūsu nākamais lielākais uzdevums - un esam pārliecināti, ka to realizēsim, - ir izveidot savu brendu kā lielu preču zīmi citām preču zīmēm,» plānus atklāj J. Endele.
Uzņēmums Karavela līdz ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju un Food Union piedalījies Pārtikas kompetences centra nodibināšanā; tajā iecerēts atbalstīt un, ja Ekonomikas ministrija apstiprinās, arī līdzfinansēt inovatīvas idejas un tehnoloģijas visā pārtikas nozarē. «Gribam, lai pārtikas uzņēmumiem būtu lielāka motivācija meklēt ko jaunu un eksportēt, nevis cīnīties ar katru dienu sabrūkošu tirgu. Es kritiski skatos uz Latvijas pārtikas nozari - joprojām pietrūkst ambīciju, kas nepieciešamas eksporta tirgos. Mēģinām uzņēmējus mācīt, ka jāapgūst jauni tirgi. Taču bez zivju nozares pārstāvjiem Latvijā vēl ir tikai pieci seši pārtikas uzņēmumi, kas piedalās lielajās pārtikas izstādēs Vācijā, Francijā, taču tur ir jābūt!» uz ražotāju iniciatīvas trūkumu norāda A. Bite un teic, ka sabiedriskā kārtā būtu gatavi dalīties pieredzē, veidojot izglītojošu platformu. «Valstī līdzekļu eksporta atbalstam ir vairāk nekā pietiekami, vienīgā problēma - tie netiek izmantoti efektīvi. Šo jautājumu koordinēšanā būtu jāmaina attieksme,» piebilst J. Endele.