Aicina pasaudzēt sevi
Šādu ieteikuma vēstuli, kas nonākusi Dienas rīcībā, saņēma daudzu Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki - Rīgas kolektīvu vadītāji drīz pēc svētkiem. Padomus sniegusi Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde, bet saraksti organizējusi pārvaldes priekšnieces vietniece Aija Kalniņa. Ieteikuma vēstulē gan norādīts, ka nevienam nav aizliegts komentēt vai paust savu personīgo viedokli, vienlaikus iesakot, lai kolektīvu vadītāji rosina «mēdiju komentārus meklēt arī pie citām pašvaldībām (lai sazinās un pajautā viņu viedokli), ne vienmēr sazināties ar tiem, kas tuvāk un ātrāk uz diskusijām dabūjami». Vēstulē sniegts arī, iespējams, departamentam vēlamais atbildes variants jautājumam, kā tika organizēta ēdināšana, un nobeigumā rakstīts: «Vienlaikus ieteikums, tiešām atpūsties un nesaspringt uz mediju jautājumiem, ikviens vadītājs ir godam padarījis savu darbu un viņiem nav jāapmierina mediju prasības, kolektīva vadītājam ir tiesības nekomentēt, vai tās izmanto vai nē, tas paliek kadra ziņā, pasaudzējiet sevi!»
Lai arī vēstulē uzsvērts, ka «augstāk minētā informācija ir ieteikums, izmantojama darba organizēšanai», daži kolektīvu vadītāji, kuri šāda veida ieteikumus nekad iepriekš nav saņēmuši, to uztver kā mājienu lieki nerunāt ar presi. Šo iespaidu pastiprina vēl viena vēstule, kurā detalizēti izklāstīta oficiālā versija, kā departaments saņēma informāciju par svētku gājienu. Atbilstoši vēstulē izklāstītajai hronoloģijai naktī uz 12. jūliju tika saņemta informācija, ka gājiens ir atcelts, savukārt koordinatoriem īsziņa par to, ka gājiens tomēr notiek jau no plkst. 9.00, pienākusi desmit pāri deviņiem. Nākamo īsziņu, kurā jau izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norādījusi, ka, «ja pašvaldības pieņēmušas lēmumu un atbildību doties gājienā, organizatori respektē un ir nodrošinājuši gājiena norisi un drošības pasākumus iepriekšplānotajā apjomā», koordinatori saņēmuši plkst. 10.15. Šis notikumu oficiālais atstāsts rada iespaidu, ka visa atbildība par haosu gājiena koordinācijā gulstas uz svētku operatīvās rīcības grupu un ministri.
I. Vilde stāsta, ka vēstule tapusi pēc tam, kad vairāki kolektīvu vadītāji vērsušies pie viņas ar jautājumu, vai viņiem obligāti jāpiedalās diskusijās televīzijā un radio, vai runāt ar presi ir viņu pienākums. Vēstules mērķis esot paskaidrot, ka kolektīvu vadītāji nav amatpersonas un viņiem runāt ar žurnālistiem nav pienākums, vienlaikus norādot, ka nevienam tas nav aizliegts, un vairāki kolektīvu vadītāji diskusijās arī piedalījušies. «Kurš demokrātiskā valstī kaut ko var noliegt,» saka I. Vilde, paužot pārsteigumu, ka kāds šo vēstuli uztvēris kā mājienu, ka labāk klusēt un neizteikt savu viedokli. «Tas nav ne rīkojums, ne aizliegums,» uzsver I. Vilde.
Liekulības kalngals
Tomēr Dienas aptaujātie dažu kolektīvu vadītāji atzīst, ka vēstule viņiem radījusi sajūtu, ka vēlams ar mediju pārstāvjiem būtu nerunāt nemaz. Diriģents Andris Gailis atceras, ka jau pirms svētkiem rīkotajās sapulcēs izskanējis norādījums, ka ar presi var runāt par pozitīvām lietām, savukārt, ja ir kāds negadījums, tad viedoklis jāsaskaņo ar oficiālajiem informācijas nesējiem. A. Gailis pieļauj, ka atbildīgās amatpersonas nevēlas, lai parādītos daudzi viedokļi par svētku gājiena atcelšanu. Cik viņam zināms, citi koordinatori, kas nav tiešā saistībā ar Rīgas domi, kolektīvu vadītājiem šādas vēstules nav sūtījuši. Viņa pieredzē tas ir pirmais šāda veida gadījums. «Uzsit čekistu laiku atraudziņu, tas ir līdzīgi, kā šobrīd lasām par Krieviju,» viņš uzskata. A. Gaiļa vadītie kolektīvi dažādi reaģējuši uz gājiena atcelšanu - Angļu ģimnāzijas jauktais koris gājienā ir devies, līdzi paņemot dažas meitenes no jaunākā kora, savukārt Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas orķestris gājienā nav piedalījies.
Tautas deju ansambļa Zelta sietiņš mākslinieciskā vadītāja Baiba Šteina, kura ir bijusi virsvadītāja sešos deju svētkos, Dienai atjoko, ka neesot aprunājusies ar kolēģiem un priekšniecību, kā ieteikts vēstulē, un neesot arī pārgurusi, tāpēc varot runāt. «Trīsdesmit gadus strādājot Rīgas kinostudijā par dokumentālo filmu redaktori, es pat briesmīgākajos stagnācijas gados tādas liekulības izpausmes neesmu piedzīvojusi. Ja nedrīkstēja, pateica, ka nedrīkst, bet, ja glaimīgā, liekulīgā tonī stāsta, kas man jāsaka, tas jau ir kalngals. Visu šo izlasot, es sapratu, ka šie cilvēki domā, ka es noteikti teikšu kaut ko sliktu. Tas ir kā teicienā - par mironi vai nu labu, vai neko, bet Dziesmu un deju svētki nav mironis, un es arī gribu teikt labu - es visiem svētkiem varu ielikt plus zīmi,» uzsver B. Šteina. Viņasprāt, negadījumi, kas piemeklēja svētkus, radās tikai no tā, ka cilvēki centās darīt, un darot gadās arī kļūdīties. «Šāda veida svētki vienmēr ir izdevušies, jo cilvēki, kuri tos gatavo, to dara pēc labākās sirdsapziņas, haltūristu te nemēdz būt,» uzskata B. Šteina, gan piebilstot, ka būtu gatava izteikt deju svētku veidotājiem arī savus ierosinājumus, lai nākamie svētki izdotos vēl labāk.