Ļāva paspēlēties
Māris mācījies Āgenskalna ģimnāzijā, kur pastiprināti apguva vācu valodu. Tā ļāvusi būt dažu projektu vadītājam, kuru pasūtītāji bija, piemēram, Šveices finanšu institūcijās. Taču datoru pasaulē galvenā, protams, ir angļu valoda. Skolā Mārim padevās eksaktās zinātnes - matemātika, fizika, ķīmija. Pamatskolā, uz arhaiskiem datoriem apgūstot datorzinības, klasesbiedriem palīdzējis pildīt uzdevumus. Bet tā īsti pirmo datoru Māris kopā ar brāli iepazinis pie krustmātes darbā, viņa ļāvusi uzspēlēt spēles. Izvēlēties datorzinātnes Māri pamudināja brāļa piemērs - viņš pirmais sāka studijas RTU. Māris Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē ieguvis bakalaura grādu, tagad atlicis izstrādāt maģistra darbu. Augstskolas 2. kursā jau sācis strādāt, jo atzīst, ka studijās visu nevar iemācīt. IT ir ļoti apjomīga sfēra un strauji attīstās, tādēļ zināšanas jāpapildina nepārtraukti. Māris pārliecināts, ka jāizvēlas specializācija un tehnoloģijas, ar kurām strādāt, jo visu apgūt nav iespējams. Sākot studijas, viņam nav bijis noteikta karjeras mērķa, bet patlaban Māris ir Java tehnoloģiju speciālists.
Cik kodu rindu dienā?
Programmēšanas valodā ir specifiski atslēgas vārdi, un ir zināmas iespējas, ko ar šo valodu var izdarīt. Māris atzīstas, ka nepārzina, piemēram, datoru pirmsākumos izstrādātās programmēšanas valodas, bet ir programmētāji, kas tās zina, un daudzas bankas tās joprojām izmanto uz lieldatoriem. Gadu gaitā programmas apaudzētas ar ielāpu ielāpiem, taču pārtaisīšana ar jaunākām tehnoloģijām prasītu lielas izmaksas.
«Šobrīd strādāju pie jau izstrādātas sistēmas, kura jāpapildina, jāuzlabo, jānovērš kļūmes,» stāsta Māris. Tas ir kāda uzņēmuma iekšējās lietošanas pārvaldes un lejuplādēšanas portāls mobilo ierīču un personāldatoru mikroprogrammām, kas atvieglo ikdienas uzdevumus. Ap 50 000 darbinieku no programmu kopuma var izvēlēties kādu no tām un instalēt savā datorā vai telefonā. Mārim pašam interesants šķitis projekts kādā Šveices privātbankā, kad strādājuši gan Šveicē, gan vēlāk attālināti no Latvijas. Pārsvarā projektu pasūtītāji ir no ārvalstīm, tikai neliela daļa Latvijā, jo jauna produkta radīšana ir dārga.
Programmas tiek izstrādātas saistībā gan ar rūpniecību, gan tirdzniecību, gan mobilajiem tālruņiem, gan bankām, gan dažādām uzskaites un noliktavu pārvaldības sistēmām utt., jo daudzās jomās datu apjomi ir tik lieli, ka tos vairs nevar uzglabāt un apstrādāt uz papīra. «Katrā projektā jāapgūst cita specifikācija, tāpat katra problēma ir pilnīgi atšķirīga. Ar gadiem palīdz intuīcija, kur problēma meklējama, palīdz arī vecais labais Googles,» teic programmētājs. Pati programmēšana aizņemot trešdaļu laika, pārējais ir informācijas apguve un izzināšana. «Reiz meklējām, cik koda rindiņu standartā dienā paredzēts uzrakstīt. Izlasīju, ka pēc statistikas datiem astoņās stundās - 200. Šķiet, nav daudz, bet tas ir tikai vidējais skaits, sadalīts ar dienām, kas pavadītas, kodu radot. Lai iegūtu 1000 rindiņu, reāli sanāk uzrakstīt ap 3000 vai vairāk, jo kods nepārtraukti tiek pārstrādāts un labots,» Māris skaidro.
Neprognozējams darbs
Māris uzskaita, ka ideāli programmētājam jābūt ļoti uzcītīgam, motivētam savā darbā, lai tas nešķiet garlaicīgs, jo var nākties dienām ilgi meklēt kādu sīkumu. Jābūt entuziastam, mācīties gribošam, ar vēlmi apgūt ko jaunu. Neiztikt bez komunikācijas spējām, jo pārsvarā projekti ir komandas darbs. Exigen Services Latvia pārdošanas speciālisti atrod iespējamos klientus, savukārt Māris kā tehniskais speciālists reizēm piedalās arī projekta sarežģītības un izmaksu novērtējumā. Grūtākais, ja klienti paši īsti nezina, ko vēlas, tikai aptuveni nojauš. Reizēm neiespējami plānot paša dzīvi, jo, piemēram, pirms darba dienas beigām rodas problēma, kura steidzami jāatrisina, jo klientam nākamajā dienā sistēmai jādarbojas. Uz jautājumu «ko nākamnedēļ dari?» bieži nākas atbildēt - nezinu, jo grūti prognozēt, cikos beigsies darbs, atklāj Māris.
Dzirdēts, ka programmētāji lielākoties ir ar biezām brillēm un pie datora sēž caurām dienām un naktīm. Māris teic, ka tā gluži nav, - interesējoties arī par citām lietām, brauc ar motocikliem un auto, iet uz randiņiem ar meitenēm un ir visādi citādi normāli cilvēki… Ja intensīvi strādāts pie datora, reizēm pat līdz 12 stundām, ka zils jau šķīst gar acīm, tad Māris atslodzei dodas uz trenažieru zāli vai siltā laikā izbrauc ar divriteni.