Dienvidslāvija 1944. gada 20. oktobri, kad partizāni kopā ar PSRS armiju ieņēma Belgradu, pasludināja par atbrīvošanas dienu. To sākotnēji atzīmēja ar militārām parādēm, bet kopš sanaidošanās ar PSRS 1948. gadā šajā dienā tika vienkārši pieminēti karā kritušie.
Šogad viss ir mainījies. Lai saskaņotu ar V. Putina plāniem, nolemts četras dienas pirms atzīmējamā datuma - jau 16. oktobrī - rīkot militāru parādi ar 4500 serbu karavīru piedalīšanos, kā goda viesi uzņemot Krievijas prezidentu.
Pēc 2000. gadā notikušās Slobodana Miloševiča padzīšanas Serbija centusies maksimāli attīstīt attiecības ar ES. Pērn tās eksports uz ES bija 32,6 miljardi eiro, uz Krieviju - 4,2 miljardi. Tuvākajā laikā varētu sākties arī sarunas par valsts uzņemšanu ES. Taču Krievija atbalsta Serbijas nostāju Kosovas jautājumā, un Serbija ir atkarīga no Krievijas gāzes importa.
Serbija ir solījusi respektēt Ukrainas teritoriālo integritāti, taču vienlaikus nav pievienojusies ES sankcijām pret Krimu okupējušo Krieviju.
Serbija ar NATO pašlaik mēģina vienoties par Partnerattiecību rīcības plānu, taču šogad tā rīkos mācības savā teritorijā ar Krievijas karavīru piedalīšanos.
Serbijas ārlietu ministrs Iviča Dačičs to komentējis Reuters: «Kas gan Serbijai būtu jādara? Tāpēc, ka gribam iestāties ES, pateikt Krievijai, piedodiet, bet mēs nevaram vairs būt draugi ar jums? Vai tas būtu mūsu nacionālajās interesēs?»
Vienlaikus viņš piebilst par V. Putina vizīti: «Putins šeit dzirdēs, ka esam uz Eiropas ceļa. Mums ir arī citas attiecības, ko attīstām ar Krieviju, bet stratēģiskais mērķis nav apšaubāms - Serbija ir uz ES ceļa.»