Arī Latvijā pakāpeniski esam mācījušies, ka lietas maksā tik, cik nu tās maksā. Ne tikai plauktā ieliekamās vien, bet arī visa valsts ekonomika. Ar taupības pasākumiem vien līdzēts netiks, jo tiem pēc definīcijas ir atvēsinošs efekts. Tērēt nāksies, un arī cenu pieaugums kā tāds nav nekas slikts un ideālā gadījumā norāda uz visu kāroto ekonomikas atveseļošanos. Jāņem arī vērā, ka pilnīgi objektīvi šāda vispārējā atveseļošanās, kas iet rokrokā ar energoresursu un citu izejvielu cenu kāpumu, ļaužu maciņā un bezdarba rādītājos atspoguļojas ar nobīdi laikā, kas, protams, ir nepatīkami.
Cita lieta, ja jāmaksā ne tik daudz par preci vai pakalpojumu, cik par politikas kļūdām vai korupcijas sekām un negodīgumu. Tāpēc nozīmīga ir sabiedrisko pakalpojumu regulatora, iepirkumu uzraugu, Konkurences padomes un arī Valsts kontroles (VK) loma. VK secinājumiem pilnīgi noteikti vajadzētu noteikt saistošāku spēku.