«Sīrieši ir ļaudis, ar ko mums ir kopīga nākotne un liktenis. Tādēļ nevar būt ne runas, ka mēs aizvērsim durvis Sīrijas brāļu priekšā,» Turcijas ārlietu ministru Ahmetu Davutoglu citējis CNN.
Taču B. el Asads sauc nemierniekus atpakaļ. Režīms aicinājis Sīrijas Sarkano Pusmēnesi sarunās ar Turciju «sekmēt Sīrijas pilsoņu atgriešanos», ziņo Reuters. Izskanējušas ziņas par pastiprinātu armijas aktivitāti, aplencot plašākas teritorijas Turcijas pierobežā.
Abu valstu starpā valda ciešas draudzības saites, taču turki nosoda kaimiņu vardarbību. Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdoans aicinājis pārtraukt B. el Asada režīma «nežēlību» un, mudinot nekavējoties veikt politiskās reformas, solījis palīdzīgu roku krīzes risināšanā.
Francija un Lielbritānija aicinājušas ANO Drošības padomi vērsties pret nemiernieku apspiešanu. Taču Krievija un Ķīna, kurām padomē pieder veto tiesības, solījušas to nepieļaut.
ANO publicētajā ziņojumā Sīrija tiek vainota jau 1,1 tūkstoša iedzīvotāju nāvē. Valsts vēršoties pret neapbruņotiem cilvēkiem un bloķējot piekļuvi pārtikai un medicīniskajai aprūpei.
Pirmo reizi Sīriju nosodījusi arī Arābu līga. Taču Sīrija, kas ir viena no līgas dibinātājām, sašutumā sauc to par politiski motivētu soli un līgas vadītāju Amru Musu - par nodevēju, raksta UPI.
Cilvēktiesību aktīvisti ziņo, ka kopš marta, kad aizsākās plašie protesti, gājuši bojā jau ap 1400 sīriešu, bet aptuveni desmit tūkstoši esot aizturēti. Protestētāji sola nepiekāpties, kamēr prezidents, kura ģimene jau 40 gadus valda Sīrijā, nebūs gāzts. Režīms vardarbībā vaino ārvalstu spēku kūdītus reliģiskos aktīvistus un teroristus, kas vēloties Sīrijā radīt haosu.