Laukos samierinās
Ir skolotāji, kuriem alga samazinājusies par 108 eiro, ja ņem vērā tikai valsts mērķdotāciju. Citiem ir 78 eiro vai pat 118 eiro plusā, situāciju vērtē Viļakas novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Inese Circene. Svārstības atkarīgas no dažādiem faktoriem, arī skolēnu skaita, tomēr mazās skolas šogad ir pat ieguvējas. Novadā ir pieredze ar skolu tīkla optimizāciju - divas slēgtas pirms diviem gadiem. Pašvaldība piemaksā daļai skolu pedagogu, kā arī pirmsskolas iestāžu darbiniekiem. «Rīgā skolotāji ir pieraduši dzīvot labi. Mūsu skolotājiem ir pieredze, ka bērnu skaits ir mazs, un pie mazajām algām ir pierasts. Kad saprot, ka nav 200 eiro algas pielikuma, samierinās,» atzīst I. Circene, taču piebilst, ka Viļakas pedagogi ir piedalījušies arī arodbiedrības rīkotajās protesta akcijās un braukuši uz Rīgu piketēt.
«Teikt, ka ir 200 vai 300 eiro pielikums, kā solīja sākumā, ir aplamības, ministra sapņainais solījums nav piepildījies,» Dienai saka Kocēnu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe, kuras pārziņā ir izglītības iestādes vēl četros novados - Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu un Beverīnas novadā. Tāpat kā citu novadu kolēģes, arī I. Stiģe situāciju vērtē kā ļoti atšķirīgu. Kocēnu novadā ir divas skolas, kurās direktora fondā nav ne centa, Beverīnas novada skolotāji saņem atbilstoši likmei, bet bez jebkādām pašvaldības piemaksām, savukārt rūjienieši atraduši zināmas rezerves. Pēc I. Stiģes teiktā, lielākās problēmas sākas, ja skolēnu skaits izglītības iestādē nokrīt zem simta. Trijos no pieciem minētajiem novadiem - Mazsalacā, Rūjienā un Naukšēnos - reorganizācijas rezultātā palicis pa vienai skolai. Beverīnas novadā ir trīs izglītības iestādes, bet divās no tām atrodas arī bērnudārzs, tāpēc ēkas ir apdzīvotas. Kocēnu novadā notikusi speciālo izglītības iestāžu optimizācija, savukārt Dikļu pagastā ir viena vadība uz trim struktūrvienībām. Līdz ar to speciāliste vērtē, ka vairāk iespēju kaut ko optimizēt nav. «Bērni jau arī nedzīvo ceļu malās, pārvadāšana ir sarežģīta. Cikos tad to bērnu celsim, ja astoņos gribam sākt darbu?» viņa vaicā.
Direktori fakta priekšā
Kuldīgas novada Izglītības nodaļas vadītāja Santa Dubure sola vētīt, kāpēc situācija ir tāda, kāda tā ir, bet jau tagad skaidrs, ka no reformas ir gan nosacīti ieguvēji, kas saņem 10-15 eiro vairāk, gan tādi, kam ir samazinājums. Jau iepriekš pašvaldība paredzēja, ka problēmas būs skolās, kurās mācās mazāk nekā simt audzēkņu, un mācību process tur organizēts tā, ka atsevišķos mācību priekšmetos klases tiek apvienotas. «Esam fakta priekšā - pagastu skolās ar administrācijai paredzēto finansējumu nevaram nodrošināt pilnu direktora slodzi,» atzīst S. Dubure. Lielākajā Kuldīgas skolā ar 650 skolēniem algu pieaugums esot jūtams, bet skolās, kurās audzēkņu skaits ir 200-250, situācija esot dažāda. «Lauku skolās samazinās finansējums papildu pienākumu veikšanai - individuālajam darbam, pagarinātās dienas grupām, zinātniskajiem darbiem,» skaidro S. Dubure. Taču visās novada skolās izglītības programmas apguve tiks nodrošināta.
Vienpadsmit Latvijas pašvaldībās ir mazās skolas, kas pašlaik nespēj pilnvērtīgi īstenot mācību programmu, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Arodbiedrība līdz 17. oktobrim gaida dalīborganizāciju informāciju, pēc kuras izstrādās priekšlikumus situācijas uzlabošanai, bet vismaz pagaidām negatīvu atsauksmju ir vairāk. Viena no lielākajām izmaiņām, kas ietekmē algas, ir piemaksa par kvalitātes pakāpi, ko tagad rēķina tikai no kontaktstundām. Problēmas ir ar internātskolu uzturēšanu. Skolotāju slodze ir ievērojami pieaugusi, un daudzviet pašvaldības ir lēmušas ieguldīt arī savu naudu situācijas stabilizēšanā, tāpēc pedagogs var pat nezināt, cik liela viņa algā ir valsts un cik - pašvaldības daļa.