Atbilstoši dibināšanas līgumam, lai ESM sāktu darbu, nepieciešams, lai to ratificētu dalībvalstis, kas pārstāv 90% kapitāla saistību (kopā 0,7 triljoni eiro), un bija paredzēts, ka ESM sāks darboties šī gada jūlijā. Tas vēl nav noticis, jo par ESM likumību turpinās diskusijas divās ļoti būtiskās eirozonas valstīs - Vācijā (27,15% kapitāla saistību) un Itālijā (17,91%), kā arī Igaunijā.
ESM kapitālu veido divas daļas - apmaksājamais kapitāls un kapitāls pēc pieprasījuma, attiecīgi 80 un 620 miljardu eiro. Apmaksājamais kapitāls valstīm ir jāiemaksā ESM piecos maksājumos, savukārt kapitāls pēc pieprasījuma jāatrod gadījumos, kad kādas valsts finanšu problēmas kļūst par draudu visas eirozonas pastāvēšanai.
Somijas saistības attiecībā uz ESM ir nepilni 1,8% no visiem stabilitātes mehānisma iespējamiem līdzekļiem, tomēr naudas izteiksmē tie ir 12,58 miljardi eiro, kas ir iespaidīga summa, ņemot vērā, ka plānotais valsts bezdeficīta budžets 2012. gadam ir 50,35 miljardi eiro. 1,44 miljardus eiro valstij nāksies iemaksāt ESM apmaksājamajā kapitālā, taču tajā pašā laikā Grieķijai aizdotā summa jau ir sasniegusi sešus miljardus eiro, Somija ir apstiprinājusi, ka 1,9 miljardus eiro var piešķirt Spānijas bankām. Kopumā aprēķināts, ka Somija jau ir aizdevusi vai nepieciešamības gadījumā apsolījusi aizdot citām eirozonas valstīm aptuveni 30 miljardu eiro (Helsingin Sanomat).
Latvijai pēc pievienošanās eirozonai piecu gadu laikā būs jāiemaksā ESM 186 miljoni eiro, bet maksimālā kapitāla daļa, kādu pēc pieprasījuma var nākties iemaksāt, būs aptuveni 1,4 miljardi eiro.