Šīs domas autore ir toreizējā Veselības ekonomikas centra Atkarības slimību epidemioloģiskās uzraudzības nodaļas vadītāja Aija Pelne. Psiholoģijas un antropoloģijas pētnieki atzīst, ka nav iespējams ciparos vai neapstrīdamos faktos izteikt to, ir vai nav, piemēram, alkoholismu veicinājušas filmas, kurās pozitīvā gaismā tiek rādīta alkohola lietošana, bet atzīst, ka jauniešu vecumposmam raksturīga viegla ietekmējamība un populāru varoņu atdarināšana, neizvērtējot atdarinātās personas rīcības konstruktīvos un ētiskos aspektus. Savukārt jauniešu muzikālās gaumes pazinējs Toms Grēviņš uzskata, ka 21. gadsimtā, informācijas un globalizācijas laikmetā, kulta ikonu periods ir beidzies.
Izvēles pamatā protests
Radio 101 dīdžejs Toms Grēviņš pamatīgi iepazinis Latvijas iedzīvotāju, to vidū jauniešu, muzikālo gaumi, jo Radio 101 izraisījis lielu interesi tieši 20. gadsimta deviņdesmitajos gados dzimušu cilvēku vidū. Toms uzskata, ka jauniešu rīcību visos laikos nosaka protests. «Dažādos laikos protests izpaužas atšķirīgi un izpratne par protestu mainās. Tas, kas tika uzskatīts par protestu 20. gadsimta četrdesmitajos, piecdesmitajos gados, netiktu uzskatīts par protestu mūsdienās. Šodien Elvisa Preslija vārds nekādā ziņā neasociējas ar protestu. Tas, kas šķiet protests šodien, tāds neliksies pēc 20 gadiem,» uzskata atraktīvais radio dīdžejs.
Slavenību ietekme mazinās
Toms Grēviņš ir pārliecināts, ka muzikālās gaumes saistīšana ar pasaules uztveri bieži vien tiek pārspīlēta. «To izdomājuši psihologi, lai nopelnītu savu algu,» ironiski nosaka Toms un piebilst: «Es atceros, deviņdesmito gadu otrajā pusē televīzijā tika rādīts pamācošs, didaktisks sižets. Tajā tika stāstīts par meiteni, kura kolekcionēja visu, kas saistīts ar grupu Spice Girls, bet psiholoģe to komentēja, sakot, ir labi, ja bērns fano par grupu Spice Girls nevis par Merilinu Mensonu. To dzirdot, es gribēju ar kādu tuvumā esošu priekšmetu pa televizoru iemest, jo man šķita, ka tas bija ļoti nekorekti teikts. Toreiz cilvēki Latvijā angļu valodu vēl nezināja tik labi kā šodien, tāpēc Mensona vēstījumu daudzi vispār saprast nevarēja, viņi tikai runāja, ka Mensons izskatās pēc ķēma. Bet man varbūt šķiet, ka cits izpildītājs izskatās pēc ķēma. Tas ir jautājums par pasaules uztveri.»
Radio dīdžejs pauž viedokli, ka globalizācija un plašā informācijas pieejamība mazina mūzikas izpildītāju popularitāti jauniešu vidū.
«Aizvien retāk sastopamas slavenības, kas kļūst par kulta ikonām visā pasaulē un var aizraut sekotāju pūli. Internetā ikvienam cilvēkam ir praktiski neierobežotas iespējas atrast pašam savu kulta personību, un, piemēram, simt cilvēku būs atraduši katrs savu iecienītāko slavenību, nevis visi fanos par vienu vienīgu populāru cilvēku. Vairs nav tie laiki, kādi bija deviņdesmitajos gados, kad pēc Kurta Kobeina nāves sekoja jauniešu pašnāvību vilnis. Neredzu nevienu kulta ikonu, kas šādā veidā varētu fascinēt jauniešus visā pasaulē, un to apliecina fakts, ka Maikla Džeksona nāve pasaulē tika uztverta daudz mierīgāk nekā Kurta Kobeina aiziešana. Bet, runājot par jauniešu pašnāvībām kā slavenību atdarināšanu, domāju, ka ne vienam vien pusaudžu vecuma cilvēkam galvā mēdz ienākt doma par pašiznīcināšanos. Ja parādās kāds pasaules mēroga iemesls, lai to izdarītu, starp tūkstošiem pusaudžu būs kāds, kas savu domu arī īstenos,» izklāsta Toms Grēviņš.
Trīs mūzikas stili
Ilggadējais radio dīdžejs uzskata, ka šobrīd un jau vismaz 20 gadu jauniešu vidū populārākie mūzikas stili ir hip-hop, rokmūzika un deju mūzika. Pēc viņa domām, pēdējo gadu laikā nozīmīga loma gan jauniešiem, gan brieduma gadu cilvēkiem ir internetam un grāmatām.
«20. gadsimta astoņdesmitajos gados un deviņdesmito gadu sākumā cilvēkiem svarīgākais bija tas, ko rādīja televīzijā, un brīvais laiks tika pavadīts, sēžot pie televizora. Tagad cilvēki brīvo laiku pavada internetā, un līdz ar Harija Potera sērijas grāmatu klajā nākšanu jaunā paaudze pievērsusies grāmatām,» uzskata Toms Grēviņš. Tas, pēc Toma domām, pierāda, ka šolaiku cilvēku intereses ir ļoti daudzveidīgas.
Sava gaumes kopiena
Katrs cilvēks izaug kādā t. s. gaumes kopienā vai arī pievienojas tādai dzīve laikā, uzsver antropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālās antropoloģijas programmas vadītāja Agita Lūse.
«Katrā gaumes kopienā dominē noteikti artefakti, populāras dziesmas, grāmatas, izrādes un filmas. Jaunākais fenomens ir gaumes kopienas, ko veido datorspēles. Jauniešu vidū populāras ir arī noslēgtākas gaumes kopienas - piemēram, goti, hip-hop mūzikas stila piekritēji,» norāda Agita Lūse.
Antropoloģe ir pārliecināta, ka atkarību rašanās cēloņi ir psiholoģiska rakstura, un iekšēja diskomforta rezultātā cilvēks izvēlas uz atkarībām tendētu vidi. «Ja cilvēks pats sev īsti nepatīk vai nepatīk tas, kā citi viņu vērtē, tad mēģina atrast sev nišu, paštēlu un identitāti tādā subkultūrā, kurā cieņā ir atkarību raisošas nodarbes vai vielas,» secinājusi A. Lūse.
Līdzīgi domā arī Latvijas Atkarības psihologu apvienības psiholoģe Aelita Vagale. «Nevar noliegt to, ka jauniešus uz atkarību izraisošo vielu lietošanu var pamudināt filmas, kurās varonis - pievilcīgs, atraktīvs un aktīvs jauns cilvēks - stresa situācijā ķeras pie alkohola. Pasaulslavena mūziķa, kas radījis brīnišķīgas dziesmas, pašnāvība var jauniešos radīt pārdomas par paša dzīves jēgu.
Tomēr, ja jaunietim būs stabila vērtību sistēma, ģimene, kas viņu atbalsta un saprot, tad ne filmas, ne elku nāve viņu nepamudinās uz destruktīvu rīcību,» ir pārliecināta Aelita Vagale.