«Pirms elektrības tirgus atvēršanas biju lasījis gan dažādu enerģētikas ekspertu viedokļus un skaidrojumus par tendencēm un niansēm brīvajā elektrības tirgū, gan papētījis Igaunijas pieredzi un elektrības cenu svārstības ilgākā laikā. Sapratu, ka gribu izmēģināt iespēju izmantot to tarifu plānu, kas paredz elektrības cenu noteikšanu pēc biržas cenām,» norāda M. Lūsis, piebilstot, ka pašam elektrība biržā nav jāpērk - šādus cenu plānus nodrošina elektrības tirgotāji, kas biržas cenai pievieno tikai nelielu uzcenojumu par pakalpojumu. Elektrības cena tiek aprēķināta, klienta katras stundas patēriņu pielīdzinot attiecīgās stundas cenai. Lai izmantotu biržas cenas, mājsaimniecībā jābūt viedajam skaitītājam, kas reģistrē elektrības patēriņu katru stundu.
Pareiza plānošana
«Elektrības cena ir mainīga gan pa dienām, gan stundām. Tomēr sistēma ir gana vienkārša, un faktiski jebkurš var pats mājaslapā (nordpoolspot.com) sekot līdzi elektrības cenu izmaiņām un attiecīgi izmantot rijīgākas elektroierīces brīdī, kad tā ir zemāka. Kaut arī biržas cenas norādītas eiro par megavatiem, ir viegli saprast cenu līmeni. Parasti iepriekšējās dienas pusdienlaikā šajā vietnē jau parādās elektrības cenas nākamajai dienai, kad arī iespējams izplānot, kurā diennakts laikā ir visizdevīgākais tarifs lielākam enerģijas patēriņam. Loģiski - visdārgākā elektrība ir no rītiem, dienā un vakaros, kad arī ir vislielākais elektrības patēriņš, bet lētāka tā ir vēlu vakaros un naktīs,» stāsta M. Lūsis.
Līdz ar to arī pareizi jāsaplāno laiks, kad, piemēram, lietot veļas vai trauku mazgājamo mašīnu, kā arī darbināt citas elektroierīces ar lielu jaudu. «Pēc vienpadsmitiem vakarā tas ir daudz lētāk nekā dienā vai tā saucamajās pīķa stundās, kad cena par kilovatu ir augstāka. Ir jāseko līdzi cenām, jāpadomā un jāmaina ierastā kārtība, lai no jaunās situācijas gūtu maksimālu izdevīgumu. Līdzīgi arī mēs mainījām paradumus - vairs nav kā senāk, kad drēbes likām mazgāties tad, kad iešāvās prātā. Tas pats attiecas uz trauku mašīnu - tagad to pārsvarā darbinām vēlu vakaros vai ieslēdzam tieši pirms gulētiešanas. Starpības nav nekādas no laika viedokļa, toties maksa par elektrību šajā brīdī ir viszemākā,» atzīst M. Lūsis. Viņš gan smejot piekrīt, ka mazliet savādāk varētu būt daudzdzīvokļu māju iemītniekiem, kuru kaimiņi varbūt nebūtu priecīgi, ja kāds veļu mazgātu naktīs, radot troksni, kuru daudzdzīvokļu māju sienas pārsvarā slāpē maz.
Oktobris bija grūtāks
Jautāts, vai tomēr bažas lēmuma pieņemšanas brīdī neradīja iespēja, ka biržā cenas var kāpt, kamēr fiksētais, lai gan dārgākais tarifs rada prognozējamības sajūtu, M. Lūsis atminas, ka bijuši zinātāji, kas centušies atrunāt no izvēles par labu biržas cenai. «Taču es izpētīju elektrības tirgotāja piedāvāto līgumu un secināju, ka sliktākajā gadījumā varu bez papildu izdevumiem cenu lēciena brīdī pārslēgties uz citu tarifu plānu vai nomainīt tirgotāju - līgums neparedzēja sankcijas par šādu lēmumu,» viņš atminas un piebilst, ka šogad tikai pāris nedēļu oktobrī ģimene «iespringusi regulārai sekošanai biržas cenām un maksimāli taupīgai elektrības lietošanai», jo biržā elektrības cenas uzlēkušas trīskārt. Pēc tam atkal nokritušas līdz iepriekšējam līmenim.
M. Lūsis, izpētījis savu elektrības patēriņa atspoguļojumu AS Sadales tīkls klientu pašapkalpošanās portālā e-st.lv, ir pat pārsteigts, jo konstatē, ka līdz ar jauno elektrības lietošanas kārtību ģimene neapzināti šogad patērējusi par aptuveni 2000 kilovatiem elektrības mazāk nekā gadu iepriekš.