No sarunām ar nodokļu sfēras pārzinātājiem var secināt - biznesmeņiem Latvijā bieži vien ir daudz vieglāk nodibināt jaunu uzņēmumu nekā censties tikt galā ar jau pastāvošajām finanšu grūtībām. Savukārt grūtībās nonākušais uzņēmums formāli turpina pastāvēt un audzēt nodokļu parādu ar soda un nokavējuma naudām, bet reāli ir pamests un no tā nav ko piedzīt. Arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) netieši atzīst, ka šāda problēma pastāv.
Iestāde norāda, ka, kaut gan teorētiski parādniekam ir jāiesniedz maksātnespējas pieteikums, ja viņš ar parādiem noteiktajā termiņā netiek galā, kriminālatbildība par tā nedarīšanu vairs nedraud. «Līdz ar to var teikt, ka iespējas «piespiest» parādnieku iesniegt maksātnespējas pieteikumu ir ļoti ierobežotas. Tātad faktiski ir iespējama un praksē nereti ir sastopama situācija, ka parādnieks komercdarbību faktiski neveic, bet nav sācis likvidācijas vai maksātnespējas procesu.» Kaut gan par maksātnespējīgiem atzīti tikai pieci «topa» parādnieki, VID rēķina, ka no pārējām sarakstā iekļuvušajām firmām reāli šobrīd turpina darboties tikai sešas. VID arī konstatējis, ka 55 «topa» parādniekiem vienkārši nav naudas vai mantas, kuru piedzīt, 14 pašlaik pārsūdz uzrēķinus un tikai no 26 turpinās parādu piedziņa.
«Bieži vien ir tā, ka izveidota SIA, kaut kādi darījumi ir veikti, nodokļi nav maksāti, VID to ir atklājis, uzrēķinājis nodokļus un soda naudas, bet uzrēķināto nav no kā iekasēt, jo firma ir vienkārši pamesta. Formāli nodokļu maksātāju reģistrā tā atrodas, bet atbildīgo amatpersonu nav. Acīmredzot tie paši cilvēki ir jau izveidojuši nākamo SIA un darbojas tālāk,» kā veidojas šādi nepiedzenamie nodokļu parādi, skaidro nodokļu eksperte Gunta Kauliņa. Viņa norāda, ka ar šādu praksi varētu mēģināt cīnīties, veidojot fizisko personu «melno sarakstu», tajā iekļautajiem cilvēkiem uz kādu laika posmu aizliedzot darboties biznesā, ja viņi kādu firmu ļaunprātīgi noveduši līdz bankrotam vai nav maksājuši nodokļus. Eksperte gan atzīst, ka šāda ideja savulaik jau pastāvējusi, bet tikusi noraidīta ar argumentu, ka uzņēmējdarbības videi jābūt liberālai. «Līdz ar to šādu darboņu mums ir ļoti daudz,» viņa uzsver.
Jāpiebilst, ka firmas «sērdienītes» parasti arī neapstrīd VID nodokļu uzrēķinus tiesās, kaut gan šāda prakse strādājošo uzņēmumu vidū ir ļoti izplatīta. Piemēram, no visām Administratīvajā apgabaltiesā izskatāmajām lietām aptuveni 20% ir tā sauktās VID lietas. Tiesas priekšsēdētāja Zita Kupce skaidro, ka ierastākie strīdi ir par PVN uzrēķiniem. Kaut gan ar strīdiem par PVN parasti asociējas «naudas atmazgāšanas» shēmas, piemēram, klasiskā PVN izkrāpšanas shēma, kad tiek veidotas fiktīvu darījumu ķēdes, kurā kāds no dalībniekiem nemaksā nodokli, bet pārējie dalībnieki no valsts budžeta atgūst PVN priekšnodokli par it kā veikto darījumu, administratīvajā tiesā šādi strīdi nonāk tad, ja kriminālpārkāpums nav konstatēts.
Z. Kupce arī norāda, ka nodokļu lietās VID lēmuma pārsūdzēšana nenozīmē tā izpildes apturēšanu, parāda pamatsummu VID vienalga cenšas iekasēt. «Savukārt, ja noraidām prasību, tad pamatā gadījumu, ja ir ko ieturēt, VID to jau ir izdarījis. Lielākā problēma jau ir tāda, ka šādiem uzņēmumiem parasti īsti nekā nav,» viņa piebilst.