Lampas sapņotājiem
SIA Lampu dizaina darbnīca piedāvā plašu apgaismes ķermeņu klāstu, veic konsultācijas, projektē un izgatavo lampas pēc klientu pasūtījuma, veido vienota stila apgaismes dizainu interjerā. Ar mākslinieci Ēriku Mālderi tiekamies Rīgā, arhitektu Ārgaļu studijā Bluķis, kur var apskatīt un iegādāties viņas un Aigara darbus. Ērika rāda smalki izšūtu, pie sienas stiprināmu lampu, kas interjerā kalpo arī kā dizaina elements. Tā ir kā glezna. «Šai lampai pamatā ir mūsu tiražētā lampa Dana, tā papildināta ar manu izšuvumu, kas veidots no 1928. gadā dzimušas kundzes jaunībā tapuša kāzu galdauta. Ar smalko tamborējumu, iestrādājot to lampā, galdautam piešķīru otro elpu,» stāsta Ērika.
Šādas lampas izgatavošana nav laika mērvienībā noteicams process. Gaismas armatūru un lampas karkasu izgatavo Aigars - tehniski viss pārdomāts, lai, piemēram, spuldzēm to izvietojumā būtu pietiekama distance. Jāņem vērā arī drošības un ekoloģiskie aspekti. «Dizaineram ir nepieciešamas tehniskas prasmes. Tā kā esam četru roku uzņēmums, tehniskie risinājumi jāizdomā pašiem,» stāsta Aigars. «Es savukārt piestrādāju pie mazajiem, smalkajiem elementiem, lai gaisma spīd un acij būtu patīkami skatīties,» piebilst Ērika un turpina, «kāzu galdauta lampa tika veidota izstādei, un izstādes darbi top palēnām. Izdari kaut ko, lai ir uzrāviens, tad pagaidi, lai nogatavojas. Tad rodas vēl kāda ideja kaut ko papildināt.»
Kā māksliniecei izdevies uz lampas izšūt Dusi saldi, mīļā vecajā drukā? «Man ir japāņu šujmašīna ar dažādiem šriftiem. Kad 2009. gadā piedalījos grantu programmā Atspēriens (Rīgas domes un Swedbank rīkotā programma ar iespēju uzņēmējiem saņemt finansiālu atbalstu - red.), ieguvu finansējumu ražošanas līdzekļu iegādei. Iegādājos overloku, šo šujmašīnu un filcējamo mašīnu. Man patīk burti, patīk vārda māksla, tad arī uz lampas jāuzraksta,» pasmaida māksliniece. Darbnīcā top gaismas ķermeņi arī no rokas lējuma papīra un filcēta vilnas auduma. Aigars izstādei savulaik izgatavojis lampu Tīreļpurva egle no krievu artilērijas lādiņa un vācu karavīra ķiveres. Cita Ērikas lampa darināta no filcētiem virpuļiem. «Pie mums pēc lampām nāk tie, kas sev piemērotu nevar atrast citur. Nāk sapņotāji,» piebilst Ērika.
Ērtākais, ātrākais palīgs
Ērika savulaik pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas nodaļu, Aigars Lenkēvičs - LMA Rūpnieciskās mākslas nodaļu dizaina specialitātē. «Tad es neplānoju taisīt lampas. Mana mīlestība ir grāmatas, grāmatu dizains un ilustrācijas. Daudzus gadus ar to arī nodarbojos, bet, kad nodrukāja grāmatu ar manām ilustrācijām, kvalitātes ziņā dažkārt bija tāda vilšanās! Kad sāku sadarboties ar Aigaru, uztaisījām kādu lampu, vilties nenācās nekad,» atzīst Ērika. Tā abi pievērsušies apgaismes ķermeņu dizainam.
«Kad māksliniece ar papīra mīlestību satiek metālmākslinieku, rodas papīra lampas. Kopā tandēmā šujam, lodējam, zīmējam, rakstām, darām visu ko. Nākas darīt arī dažādus vienkāršus darbus, jo, kā es saku, ērtākais, ātrākais palīgs sev esi tu pats,» uzskata Ērika un piebilst, ka mākslinieki paši rada savu darba vidi, «vairāk strādājam pēc pasūtījuma. Mūsu tipiskais klients ir izglītots cilvēks ar sapratni par vidi, kādā viņš dzīvo un kādā grib dzīvot. Ar labu gaumi.»
Mākslinieku oriģinālās lampas kā radošo iespēju vizītkarte izgaismo arī sabiedriskos interjerus vairākās Rīgas kafejnīcās un restorānos, viesnīcās, lielveikalos. «Strādājam tā, lai pašiem darbs patiktu. Ir bijis, ka klientam pasaku: «Es nevaru atdot darbu, jo man nepatīk,» un to pārtaisu. Cenšos būt maksimāli godīga pret klientu,» atzīstas Ērika. Aigars turpina: «Mūsu darbā, pirms top dizaina lampa, klients jāiepazīst personiski, jāsaprot, ko tieši viņam vajag, jo bieži vien klients pats to īsti nezina. Tagad ir modē runāt par dizainu, tomēr jāteic, ka vienkāršajam patērētājam īstas sapratnes par dizainu nav. Lai izprastu estētiskās vērtības, mūsu zemē diemžēl izglītības līmenis ir zems.»
Ērika atzīst - izgatavojot dizaina priekšmetus, māksliniekam radošā konkurence palīdz raisīties idejai, tomēr tas vēl nepaver ceļu plašam noietam: «Latvijā tirgus ir mazs, bet, līdzko gribam eksportēt, darbs ir jāvienkāršo. Esam izmēģinājuši visādus paņēmienus, aktīvi darbojušies Latvijas Dizaineru savienībā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, piedalījušies starptautiskās izstādēs, meklējuši jaunus tirgus ārzemēs un nonākuši pie atziņas, ka tomēr gribam dzīvot savu dzīvi. Tirgotāji lai tirgojas, mēs paliekam uzticīgi mākslai, unikālajam dizainam.»
Meistarība bez ierunām
Atbilstošas telpas darbnīcai mākslinieki meklējuši visu uzņēmuma pastāvēšanas laiku. «Mēģinājām iedzīvoties Jūrmalā, bet darbnīcai un lampu specifikai Jūrmalas klimats neder, tas ir par mitru. Tad īrējām telpas Rīgā, bet nebijām ar to mierā. Mums jau sen bija lauku īpašums Raunas novadā, un, tā kā mūsu iekšējais uzstādījums vienmēr bijis nedzīvot uz parāda un nekad neesam ņēmuši kredītus, pērn iegādājāmies īpašumu blakus, Vecpiebalgas novadā, un pārcēlāmies uz dzīvi Dzērbenes centrā. Tagad paši strādājam pie mājas atjaunošanas. Darba ir daudz, bet sapnis ir skaists. Radošā darbnīca top. Gribam būt brīvi, būt paši par sevi un darīt to, kas patīk,» saka māksliniece.
Ērikas un Aigara paziņu - mākslinieku - vidū esot gana daudz radošu uzņēmēju, kuri domā, kā dzīvot laikmeta piedāvātajos apstākļos, nevis, piemēram, emigrēt vai strādāt svešā nozarē. «Tam, ka Latvija var, tam es ticu!» saka Ērika, bet piebilst, ka bieži vien tie, kas sūdzas par darba trūkumu, nav gatavi strādāt ar pilnu atdevi. «Mēs kā mākslinieki savā uzņēmumā nevaram nodrošināt regulāru darba esamību potenciālajiem darbiniekiem. Ir pasūtījums - ir jāstrādā. Nav pasūtījuma - atpūšamies. Bet tad, kad ir pasūtījums, jāstrādā ļoti daudz. Taču ne katrs saprot, ko tas nozīmē. Palīgi gadījušies visādi, arī tādi, kuriem pulksten piecos jāiet mājās. Bieži ir tā, ka cilvēkam ir tik pierasts neko nedarīt, ka viņš pat negrib neko mainīt.» Māksliniekiem esot pārmestas arī pārmēru stingras prasības. «Lampu dizains ir roku darbs, ir jāstrādā akurāti. Nevis jāmokās, bet darbs jāpaveic viegli un veikli,» norāda Ērika.
Radošajā procesā viņi piedāvājuši piedalīties arī kādam koka amatniekam laukos, kurš sūdzējies par darba trūkumu. Viņam lūgts uztaisīt stāvlampas pamatni. «Amatniekam ļāvām apliecināties pilnībā, bet paveiktais mūs neapmierināja. Tas ir dabiski, ka kaut kas var arī neapmierināt, jo izgatavojam ekskluzīvas lietas. Lūdzām darbu labot. Amatnieks bija sašutis un savu darbu vairs nepārstrādāja. Sadarbība beidzās,» situāciju raksturo Ērika. Viņasprāt, lai veidotos ilgtermiņa sadarbība, būtiski ir apliecināt savu meistarību bez ierunām, turklāt lieki netērējot resursus. «Mēs neesam kašķīgi, mēs esam par kvalitāti,» uzsver Ērika. Savukārt Aigars atzīst, ka ne mazāk svarīgs par finansiālo aspektu ir arī gandarījums par radīto darbu: «Gribas, lai darbus novērtē, lai var realizēt idejas, taču bieži vien viss atduras pret pasūtītāja maksātspēju.»
Uzņēmēji iecerējuši realizēt projektu, kurā apzinās Vidzemes reģiona amatnieku prasmes un veidos amatnieku sadarbību ar jaunajiem un jau pieredzējušiem dizaineriem. «Cerams, gūsim Vidzemes reģiona Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu un varēsim savest kopā dizainerus ar amatniekiem - apvienot radošo ideju ar prasmēm. Tādā veidā varēsim palīdzēt vietējiem uzņēmējiem. Gribas celt un kustināt amatniecības jomu, iedvesmot cilvēkus nenokārt degunu,» saka Ērika Māldere.