2015. gadā šādi deportēti 20 888 cilvēki, kas ir ievērojami vairāk nekā 10 884 cilvēki 2014. gadā.
Vēl lielāks skaits migrantu - 37 220 - pametuši Vāciju brīvprātīgi pēc tam, kad varasiestādes viņus informējušas par lēmumu nepiešķirt patvērumu un pieprasījušas doties uz viņu izcelsmes valsti. Ap 90% šo brīvprātīgo izbraucēju bija ieradušies Vācijā no Rietumbalkānu valstīm, pārsvarā - Albānijas, Kosovas un Serbijas. Šīs valstis Vācijas valdība pērn, cenšoties mazināt migrantu plūsmas apjomus, pasludināja par drošām izcelsmes valstīm.
Kopā pērn no Vācijas deportēto un labprātīgi aizbraukušo neveiksmīgo patvēruma meklētāju skaits - 58 108 - ir tikai nedaudz vairāk par 5% no 1,1 miljona Vācijā 2015. gadā reģistrēto migrantu.
Pašlaik Vācijas valdība mēģina panākt vienošanos ar Ziemeļāfrikas valstīm Maroku, Tunisiju un Alžīriju, lai tās pieņemtu atpakaļ savus pilsoņus, kuru patvēruma lūgums Vācijā noraidīts. Pagaidām gan šajās sarunās nav rezultātu.
Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels šonedēļ pat piedraudēja, ka Ziemeļāfrikas valstis vairs nesaņems nekādu Vācijas finansiālo atbalstu, ja nepieņems atpakaļ no Vācijas deportētos cilvēkus, vēsta TheLocal.de. Savukārt konservatīvā Kristīgi sociālā savienība (CSU) pieprasījusi valdībai iekļaut Maroku, Alžīriju un Tunisiju drošo izcelsmes valstu sarakstā.