Novembra globālā zemes un okeāna virsmas temperatūra bija par 0,97 grādiem pēc Celsija augstāka nekā XX gadsimta vidējā.
NOAA klimata pētnieks Džeiks Kroučs ir pilnīgi pārliecināts, ka 2015. gads atņems 2014. gadam vissiltākā rekordu. Vienīgais veids, kā tas varētu nenotikt, ir, ja izrādīsies, ka decembris būs bijis neierasti auksts - par 0,24°C aukstāks nekā aukstākais decembris meteoroloģisko novērojumu vēsturē 1916. gadā. «Taču tas tā nebūs. Mēs varam prognozēt, ka augstākas temperatūras tendence saglabāsies vismaz tuvākā un vidēji tālā nākotnē,» teicis pētnieks.
Zinātnieki arvien uzstājīgāk apgalvo, ka šī tendence, visticamāk, ir cilvēka izraisīto klimata izmaiņu rezultāts, jo fosilā kurināmā dedzināšana ieplūdina siltumnīcas efektu izraisošās gāzes atmosfērā, iesprostojot Zemi siltuma «slazdā». Šogad īpaši būtisks izrādījies El Ninjo laika apstākļu fenomens. To šogad raksturo ļoti silta okeāna virsmas temperatūra milzīgā reģionā Klusajā okeānā ap ekvatoru, kas veicina globālās temperatūras celšanos. Īpaši tas izjūtams Dienvidamerikas ekvatoriālajos apgabalos un Dienvidaustrumāzijā. Japānā novembris bija daudz mitrāks nekā parasti, savukārt Eiropā tas bija siltākais kopš 1910. gada.
Papildus tam konstatēts, ka Arktikas ledus laukums bijis par astoņiem procentiem mazāks nekā vidēji vai sestais mazākais kopš 1979. gada, kad to sāka mērīt ar satelītiem.
Zemāka temperatūra par vidējo novembrī tika konstatēta dažos ASV rietumu štatos, atsevišķās vietās Dienvidgrenlandē, Ziemeļāzijā un Dienvidamerikā. Taču nekur pasaulē pagājušais mēnesis nebija izrādījies rekordauksts.
Nelielu cerību nākotnei gan dod 195 pasaules valstu pārstāvju panāktā vienošanās ANO klimata samitā Parīzē, kur visi bija vienisprātis, ka jārīkojas, lai globālo sasilšanu noturētu zem 2°C.