Ar sievišķīgu šarmu
Iespējams, tieši nešaubīgā pārliecība par savas profesionālās izvēles pareizību gan piešķir dakterei Gailei iekšēju mieru un līdzsvarotību, gan ļauj gūt aizvien jaunus profesionālos panākumus. «Mēdz teikt - ja negribi nevienu mūža dienu strādāt, tad izvēlies darbu, kas patīk un šķiet kā hobijs. Man tas ir izdevies,» teic ķirurģe.
Turklāt trīsdesmitgadnieku paaudzei piederošā šarmantā blondīne mainījusi stereotipu par to, ka ķirurga profesija piemērota tikai spēcīgiem, skarbiem vīriešiem, un ir viena no septiņām sievietēm, kas Latvijā ieguvušas plastikas ķirurga sertifikātu.
Anda uzsver, ka ikvienam jaunietim, kas domā pievērsties ārsta arodam, ieteicams nevis lasīt grāmatas un skatīties filmas, kurās tiek idealizēta mediķa profesija, bet doties pastrādāt kādā veselības aprūpes iestādē, jo tikai darba ikdienā var novērtēt piemērotību profesijai un atrast to nišu, kas patīk un padodas vislabāk. «Studējot RSU Ārstniecības fakultātē, pabiju dažādās medicīnas nozarēs, līdz atradu plastikas ķirurģiju, kas mani piesaistīja ar to, ka šajā jomā nav šablonu, katra pacienta situācija vērtējama kā atšķirīga,» izklāsta Anda.
Viņas pirmās un līdz šim vienīgās darbavietas - Mikroķirurģijas centra - specifika turklāt nosaka to, ka pacientu lokā nonāk cilvēki, kas pārstāv sabiedrības pretpolus, jo estētiskās ķirurģijas piedāvājumu var atļauties izmantot turīgi ļaudis, bet rekonstruktīvās ķirurģijas manipulācijas bieži nepieciešamas cilvēkiem, kuri cietuši nelaimes gadījumos un nereti nāk no trūcīgākās sabiedrības daļas.
Par visu nav jāmaksā
Anda kategoriski iebilst pret mītu, ka medicīnā viss ir par maksu. «Estētiskās ķirurģijas operācijas valsts neapmaksā, bet, kas attiecas uz rekonstruktīvo ķirurģiju, valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāsts ir ļoti daudzveidīgs, turklāt trūcīgajiem pieejami atvieglojumi,» uzsver Anda un piebilst, ka viņai bieži rodas iespaids, Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas par medicīnas pakalpojumu pieejamību un finansējumu.
«Kad pilnveidoju savas prasmes slimnīcā Norvēģijā, mani patīkami pārsteidza tur pastāvošā medicīnas sistēmas sakārtotība un tas, ka pacientiem bija pilnīgi skaidrs, kur meklēt palīdzību, kāda ir konkrētā medicīnas pakalpojuma apmaksas sistēma,» atceras Anda.
Cik esi čakls, tik nopelni
Kopš XX gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad Anda sāka studēt, Latvijas medicīnā daudz kas mainījies uz labu, viņa optimistiski uzsver un teic, ka, piemēram, «šobrīd pieejamas daudzveidīgas zināšanu papildināšanas iespējas dažādos kursos».
Savukārt nepilnības daktere saskata ģimenes ārstu un citu mediķu sadarbībā, jo «gadās, ka ģimenes ārsts atsūtījis pacientu pie cita speciālista, nenodrošinot to, lai pacientam būtu veikti visnepieciešamākie, elementārākie izmeklējumi».
Sarunā ar dakteri Gaili nav manāma ne mazākā neapmierinātības ēna ar to, ka ārstiem maz maksātu vai arī ka mediķus Latvijā nenovērtētu. «Tad, kad esi kļuvis par sertificētu speciālistu, mediķim paveras ļoti plašas izaugsmes iespējas, bet tas, cik daudz naudas nopelni, atkarīgs no paša čakluma - jo vairāk strādā, jo vairāk nopelni,» ar nesatricināmu pārliecību pauž ķirurģe. Paralēli darbam Mikroķirurģijas centrā Anda sniedz konsultācijas vēl vairākās medicīnas iestādēs. «Braucu sniegt konsultācijas uz Cēsīm, jo uzskatu, man jāatdod sava artava dzimtajai vietai, šai skaistajai pilsētai ar melnajiem gulbjiem.» Lielākā daļa Andas dzīves gan aizrit Rīgā, jo «ērtāk dzīvot tuvu ikdienas darba vietai».
Nav brīnumnūjiņa
Plastikas ķirurģei atmiņā visvairāk iespiedušies pacienti, ar kuriem visvairāk strādāts. «Pacienti, par kuriem ilgstoši rūpējos, protams, paliek atmiņā, it īpaši tie cilvēki, kuriem veikta sejas rekonstrukcija,» saka Anda.
Estētiskajā ķirurģijā strādāt esot vieglāk nekā rekonstruktīvajā tāpēc, ka jāsastopas ar veselu, nevis smagā stāvoklī esošu pacientu. «Cenšos mudināt estētiskās ķirurģijas pacientus uz rezultātu, kas nodrošina harmoniju, sejas un ķermeņa simetriju, lai pacients pēc estētiskās ķirurģijas operācijas teiktu: «Man ir tāda sajūta, ka tā vienmēr ir bijis» un arī apkārtējiem šķistu, ka tā vienmēr bijis.»
Tikai nevajag ļauties pašapmānam, ka estētiskā ķirurģija ir veids, kā izmainīt dzīvi, brīdina Anda. «Sievietes reizēm domā, ka, piemēram, palielinās krūtis un attiecības ar vīriešiem kļūs ideālas. Bet tā nenotiek,» ar smaidu saka daktere, norādot, ka estētiskā ķirurģija var uzlabot izskatu, bet nav risinājums citām dzīves problēmām.
Pati sev kritiķe
Lai gūtu panākumus ķirurģijā, svarīgi analizēt savu darba rezultātu un «pašam sev būt lielākajam kritiķim, jo cilvēks, kurš domā, ka viņa viedoklis ir vienīgais pareizais, sev melo,» ir pārliecināta Anda.
Strādājot rekonstruktīvajā ķirurģijā, ārstam jābūt arī psihologam, jāpalīdz pacientam pārvarēt depresiju un pesimismu, secinājusi ķirurģe. Viņai pašai garīgo spēku, kas nepieciešams, lai uzmundrinātu pacientus, dod ģimene. «Mans lielākais atbalsts ir vecāki un brālis. Kad man kādreiz uznāk vājuma brīdis, brālis ar savu racionālo, loģisko prātu prot norādīt, ka viss būs labi,» priecājas Anda.
Relaksēties pēc darba dakterei palīdz arī aktīvā atpūta. «Ir cilvēki, kuri no darba atnāk mājās, uzvelk savas mīļās vilnas zeķītes un lasa grāmatas. Es pie šāda tipa cilvēkiem noteikti nepiederu, jo atgūt enerģiju varu tikai dinamiskā kustībā.» Tāpēc apņēmīgā blondīne apmeklē sporta zāli, slēpo, brauc ar divriteni un skrituļslidām. «Man nav svarīgi sportiskie sasniegumi, sportojot es vienkārši gūstu prieku,» atzīst Anda.