«Turpinoties pašreizējām tendencēm, ticams, ka piecu gadu perspektīvā degvielas uzpildes stacijas (DUS) būs tikai uz maģistrālajiem ceļiem un pilsētās,» prognozē Virši A valdes loceklis Andris Priedītis un pieļauj, ka no attālākiem pagastiem pēc degvielas būs jābrauc desmitiem kilometru tālu. Viņš norāda, ka jau patlaban «mazie DUS pāriet nomā un franšīzē zem lielo tirgotāju zīmoliem, mazinās konkurence un iespējams lielāks uzcenojums degvielai».
«Mums jācīnās par izdzīvošanu, par attīstību nevar būt ne runas,» situāciju raksturo Ziemeļvidzemes degvielas tirgotājuzņēmuma Tīne vadības pārstāve Valija Grigorjeva un skaidro: «Pircēji izvēlas lētāko degvielu, un mēs esam spiesti to pārdot par tikpat zemu cenu kā reģionā esošās lielāku uzņēmumu degvielas uzpildes stacijas, bet mazam uzņēmumam jau visas izmaksas sanāk augstākas.»
Arī A. Priedītis uzskata, ka mazajiem degvielas tirgotājiem nav plašu iespēju ietekmēt degvielas cenas, un uzsver: «Mazajiem degvielas tirgotājiem nav izdevīgi pašiem importēt degvielu, lai ar to nodrošinātu uzpildes stacijas, tāpēc tiek izmantoti lielāko degvielas vairumtirgotāju pakalpojumi. Ja lielie tirgus dalībnieki maina cenu, mazākie ir spiesti pielāgoties.»
Lielā degvielas tirgotājuzņēmuma skats uz situāciju ir krietni mierīgāks. «Galvenās cenu atšķirības nosaka tirgotāja profils - pilna servisa vai automātiskās degvielas uzpildes stacijas, degvielas kvalitātes nodrošināšana, kā arī serviss, ko tirgotājs sniedz klientiem.
Mazumtirgotāji piedāvā atlaides gan pastāvīgajiem klientiem, gan biznesa klientiem,» izklāsta Statoil Fuel & Retail Latvija pārstāve Ieva Stūre.