«Viņķeles izteikumi pierāda viņas kompetences trūkumu, un šis paziņojums ir izraisījis ļoti lielu sašutumu pensionāru vidū,» Dienai uzsvēra Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētājs Andris Siliņš, norādot, ka pensionārus nav nomierinājis arī premjera solījums par spīti sagaidāmajām grūtībām no pensiju indeksācijas ieceres neatteikties. Viņš atgādināja - iepriekš ministrija deva solījumu, ka lēmumu par pensiju indeksāciju pieņems, ņemot vērā situāciju pensiju budžetā, savukārt ar LM saistītie prognozējamie budžeta tēriņi nekādā veidā neietekmē pensiju budžetu izpildi. «Atlaišanas gadījumā bezdarbnieku pabalsti Liepājas metalurgā strādājošajiem nav salīdzināmi ar summām pensiju indeksācijai. Ir nepieļaujami šādi kacināt pensionārus, kuriem pensiju indeksācija tiek solīta jau ilgu laiku,» uzsvēra A. Siliņš. Pēc viņa domām, pensionāriem ir radies iespaids - I. Viņķele meklē ieganstus, lai atteiktos no apsolītā. Ministres preses sekretāre Marta Krivade atzina - pagaidām Labklājības ministrija nav aprēķinājusi, cik liela ietekme uz sociālo budžetu būtu LM sabrukumam.
Diena jau vēstīja - iepriekš I. Viņķele solīja, ka gadījumā, ja sociālais budžets šī gada pirmajā pusgadā pildīsies tikpat labi kā pērn, pensijas varētu tikt indeksētas jau oktobrī. Tiesa gan, pensiju indeksācijai apsolītā summa bija neliela - tikai 4,5 miljoni latu pretstatā pensionāru pieprasītajiem 20 miljoniem, un tieši ministres pieļautā iespēja nepildīt šo samērā pieticīgo solījumu kārtējo reizi izraisījusi pensionāru sašutumu. Jāatgādina, ka iepriekš LPF jau pieprasīja I. Viņķeles demisiju saistībā ar viņas izteikumiem par to, ka PSRS laikā strādājošie iedzīvotāji saņemot pensiju no valsts, kurai tie nav maksājuši nodokļus.
2013. gada budžeta projekts paredz, ka Latvijas budžeta deficīts šajā gadā sasniegs 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb aptuveni 160 miljonus latu. Ar pensijām saistīto tēriņu palielināšana veicinātu budžeta deficīta pieaugumu līdz 1,43% no IKP. «Protams, izdevumu pieaugums par šādu summu pats par sevi nav liels, tomēr ir jārēķinās, ka ar Liepājas metalurgu saistītās izmaksas, tajā skaitā arī no neiekasētajiem nodokļiem, var sasniegt vairākus desmitus miljonus latu, un šajā gadījumā budžeta deficīts pieaugs ievērojami straujāk,» uzskata SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Šobrīd gan nav iemesla apgalvot, ka pensiju indeksācija nebūs iespējama, tomēr ir jārēķinās ar iespēju, ka Latvijas makroekonomiskā situācija var pasliktināties, viņš uzsver.