Kā sāki rakstīt kulinārijas blogu?
Diezgan banāli, bet aizraušanās ar ēst gatavošanu sākās līdz ar kļūšanu par mammu. Pirms tam vīrs bija tas, kuram bija vairāk brīvā laika mājās un kurš gatavoja ēst, bieži sagaidot mani ar siltām vakariņām. Lomas mainījās, kad es aizgāju pirmajā dekrētā un atklāju, cik ļoti man patīk rosīties pa virtuvi. Uzaugu pie savas omītes, kura pēc profesijas ir pavāre, viņa, protams, bija ēst gatavotāja mājās, un, kā jau tajā senajā teicienā teikts, vienā virtuvē divām saimniecēm nav vietas. Kad piedzima otrais bērns, manā pūrā jau bija daudz recepšu, tāpēc nolēmu, ka jāveido blogs, kur viss būtu vienkopus, un lai draugiem, ģimenei, kas jautā pēc receptes, varētu vienkārši iedot linku.
Ko tu vislabprātāk gatavo?
Visbiežāk gatavoju ģimenei - vīram un mūsu trijiem bērniem. Man šausmīgi patīk cept kūkas, un, ciemos braucot, cenšos vienmēr kaut ko uzcept.
Kāda nozīme tavā ģimenē ir zaļajam dzīvesveidam?
Liela. Tieši tāpēc arī esam aizmukuši no pilsētas un dzīvojam laukos, jo, mūsuprāt, šī ir vislabākā vide, kur uzaugt bērniem, kur attīstīties pašiem un dzīvot harmonijā ar dabu. Vide, uzturs, arī emocijas ietekmē mūsu veselību un pašsajūtu.
Kā nonāci homo ecos: projektā?
Mani uzaicināja, un es nolēmu piekrist, īpaši jau tādēļ, ka vīrs, uzzinājis par šo uzaicinājumu, izteicās - bet mēs taču ārā neko nemetam! Diemžēl šo to ik pa laikam sanāk mest ārā, tāpēc uzskatīju, ka eksperiments nāk tieši laikā, lai mūs mazliet motivētu padomāt, kā iepērkamies, ko varētu darīt savādāk, un varbūt atrast kādas interesantas idejas, kā lietas, ko citu reizi izmetam, varētu mazliet pārveidot un tomēr apēst, nevis izmest. Starp citu, viena no vissvarīgākajām tēmām ir pareiza ēdiena daudzuma pagatavošana, pirkšana. Un to var atklāt tikai prakses ceļā. Eksperiments ikdienu iespaido tādējādi - pirms kaut kā izmešanas tiek ieturēta pauze. Viens iemesls - tāpēc, ka jānosver un jāatskaitās, lai gan mizas mums grūti pieskaitīt pie pārtikas atkritumiem (jo tas taču ir komposts).
Kādi ir tavi secinājumi?
Vai kādreiz cilvēki pētīja pārtikas produktu sastāvu? Ja pētīja, tad ļoti maz. Toties mūsdienās jau daudzi zina, ka E621 ir pirmā viela, ko, ja ieraugi, produkts ir jāliek atpakaļ plauktā. Šis - pārtikas atkritumu - jautājums, manuprāt, ir tāds kā nākamais pakāpiens. Mēs (eksperimenta dalībnieki) veselu mēnesi nopietni pieejam šai lietai - skaitām, sveram, pētām, ko izmetam un kāpēc. Mēnesis - tas tiešām ir ilgs laiks, tomēr nedēļu, kaut piecas dienas, katram vajadzētu šādu mazu eksperimentu ieviest savā ikdienā! Ēdiens ir jāciena. Latviešiem ir daudz ticējumu par maizīti, viens no tiem: «Kad maizi met pa logu ārā, tad tās drīz pietrūks.»