Tās deputāti neatbalstīja kratīšanu kolēģa mājokļos, ko KNAB prasīja saistībā ar sākto kriminālprocesu. Tikmēr par stāvokli valstī šovakar plkst. 21 Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio ar paziņojumu uzstāsies Valsts prezidents Valdis Zatlers. Iespēja, ka prezidents rosinās Saeimas atlaišanu, ko teorētiski varētu, tiek vērtēta kā mazāk ticama, jo pirms prezidenta pilnvaru beigām tālākais process līdz referendumam būtu juridiski sarežģītāks un varētu apdraudēt politisko stabilitāti.
Valsts prezidenta vēstījums izskanēs dažas dienas pirms 2. jūnijā paredzētajām prezidenta vēlēšanām. Tās sakritušas ar laiku, kad KNAB uzmanības lokā nonākuši politikā trīs ietekmīgie cilvēki - A. Šlesers, Andris Šķēle, kā arī Aivars Lembergs (ZZS), kuram joprojām ir liels iespaids uz lēmumu pieņemšanu valdībā un Saeimā. Viņa pārstāvētā politiskā spēka deputāti izvirzījuši savu prezidenta kandidātu Andri Bērziņu, kas liecina par nodomu nepieļaut V. Zatlera atkārtotu ievēlēšanu amatā. Lai arī V. Zatleram nav tik liels atbalsts tautā kā savulaik bija Vairai Vīķei-Freibergai, viņam ir izredzes to palielināt ar savu paziņojumu, jo par notiekošo Saeimā izskanējusi arī neapmierinātība sabiedrībā. Līdz ar to būtu apgrūtināta arī to deputātu situācija, kuri nevēlas prezidenta pārvēlēšanu, jo tā vēl vairāk riskētu izpelnīties sabiedrības nopēlumu un tuvināt Saeimu atlaišanai, ko pēc 3. novembra jau varēs rosināt tauta.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis gan sacīja: «Tik liela cena Valda Zatlera nepārvēlēšanai nebūs, jo ir izredzes otrajā kārtā [domātas - jaunas vēlēšanas] atrast cienījamu kandidātu. No sabiedrības attieksmes viedokļa tā nebūs katastrofa, bet Valdim Zatleram vēl ir izredzes.» Viņš nezināja, kāpēc premjers ir nolēmis reaģēt tikai pēc trīs dienām, ko Dienai nepaskaidroja arī viņa pārstāvji. Saeimas prestižs vispirms ir Vienotības atbildības jautājums, jo Vienotības līdere S. Āboltiņa ir Saeimas priekšsēdētāja un V. Dombrovskis vada valdību. Premjers sociālajā tīklā twitter gan ceturtdien ierakstīja, ka Saeimas lēmums «kārtējo reizi parāda, kāda ir politiskā vide Latvijā, un to, ka oligarhu partijām ir pietiekami liela ietekme». Taču saruna ar koalīcijas partneriem būs tikai pirmdien. Ar aicinājumu kļūt izlēmīgākam pie premjera vērsās arī Pilsoniskā savienība.
Iespējams, premjera nevēlēšanās iesaistīties strīdos ar partneriem no ZZS iedrošinājusi sabiedrotos balsot, kā viņiem tīk ar amatpersonu ievēlēšanu un tiesiskumu saistītos jautājumos, kuros Vienotība paliek viena ar Visu Latvijai!-TB/LNNK. Var saprast, ka Vienotība nevar izmest ZZS no koalīcijas, jo tad šī valdība krīt. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sagaidītu, kad pirms šādu lēmumu pieņemšanas, kāds bija par atļaujas došanu kratīšanai deputāta dzīvesvietās, koalīcijā notiktu apspriešanās, taču neviens no premjera partijas viņam neesot ne zvanījis, ne skaidrojis. «Tas, kas notika, bija farss,» teica A. Brigmanis, kurš pats jau bija atstājis Rīgu un vairs nepaguva atgriezties uz ārkārtas sēdi, tādēļ balsojumā nav piedalījies.