Bijušais zemkopības ministrs pēdējā sev likteņa atvēlētajā dienā bija tikpat možs kā vienmēr, aktīvi iesaistoties diskusijās gan par politiku, gan zemkopību, gan daiļajām mākslām — sācis ar dabas fotogrāfiju, Roze "pēcpolitikas" gados nodevās arī tā sauktajam mākslas foto. Sestdienas rītā pulksten 11.20, vākdams piederumus pēc kārtējās fotosesijas, viņš arī pēkšņi aizgāja burtiski dažu sekunžu laikā. Trombs sirdī.
Latvija zaudēja cilvēku, kam bija aktīva dzīves pozīcija un kuru politika nebija ne padarījusi lepnu, ne morāli salauzusi. 1994.gadā sākās Rozes karjera Zemkopības ministrijā. Tā bija diezgan strauja un pārliecinoša, tāpēc iesaistīšanās politikā nāca kā loģisks turpinājums. Bijušais kursabiedrs Eižens Slava, atceroties Mārtiņu kā mūžīgo optimistu, gan saka: politikai viņš bijis par labdabīgu, par gaišu, varbūt pat par vientiesīgu: "Uz āru viņš to nekad neizrādīja, taču domāju, ka viņam politikā bija jāiet cauri daudzām smagām lietām."
Kad Mārtiņš Roze 2002.gada nogalē kļuva par zemkopības ministru, viņa popularitāte ne tuvu nebija tik liela, kā pēc četriem gadiem 9.Saeimas vēlēšanās — tad viņš no Zaļo un Zemnieku savienības deputātu kandidātiem, startējot visos vēlēšanu apgabalos, bija ieguvis visvairāk plusiņu. Tolaik viņš jau bija arī ZZS priekšsēdis. Viens no Latvijas Zemnieku savienības ilggadējiem politiķiem, bijušais zemkopības ministrs Roberts Dilba, vēl nespēdams aptvert negaidīto Rozes aiziešanas ziņu, nosaka — gads ministra amatā ir jāpareizina ar koeficentu trīs, kas nozīmē trīs tavas dzīves gadus viena vietā. Un valdībā Roze bija atjaunotās Latvijas pieredzei neraksturīgi ilgi — gandrīz septiņus gadus no 2002.gada rudens līdz 2009.gada pavasarim.
Grūtības Rozem sākas, nespējot risināt piensaimnieku problēmas. Protestējot pret straujo piena iepirkuma cenas samazināšanos, lopkopēji 2008.gada pavasarī Doma laukumā sarīkoja protesta akciju, iedzīvotājiem par velti, vai pret ziedojumiem dalot pienu. Pēc nepilna gada zemnieki jau ar traktoriem brauca uz Rīgu. Tā bija laba lauksaimniecības tehnika un par akcijas organizētājiem uzskatīja turīgos lielos saimniekus. Roze vairāk bija mazo zemnieku saimniecību pusē — to apstiprina arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: "Laikam viņš negāja Zemnieku saeimas pavadā. Tā prasīja vairāk atbalsta lielajām saimniecībām, bet Roze gribēja, lai Latvijā visiem būtu maksājumi, gan lieliem, gan maziem. Daudzi zemnieki, kas toreiz piedalījās Zemnieku saeimas akcijā, man pēc tam ir teikuši, ka nekad nebūtu braukuši, ja būtu zinājuši, ka finālā Rozi ņems nost."
Visu rakstu par Mārtiņu Rozi lasiet Sestdienā!