Miljoni par Rotko

Māja, kuru Rotko ģimene īrēja, kara laikā nodega un nav atjaunota. Bija vajadzīgi vairāk nekā simts gadi, lai dzimtā pilsēta atkal sarosītos interesē par ievērojamo novadnieku un, ierīkojot atjaunotajā Daugavpils cietokšņa Artilērijas arsenālā Marka Rotko Mākslas centru, atzīmētos kultūras kartē kā vienīgā vieta Austrumeiropā, kur ekspozīcijā iespējams aplūkot Rotko oriģinālgleznas. Tūristu urgas un straumes uz pavasarī atklāto centru un līdz ar to arī perifērijā nobīdīto Daugavpili tagad plūst kā pa reni, vienlaikus uzdodot gluži loģiskus jautājumus tiem, kuriem mākslas enciklopēdiju šķirstīšana nav ikdienas darāmo darbu sarakstā: kas gan ir tik unikāls Marka Rotko daiļradē? Kādēļ viņš, viens no abstraktā ekspresionisma pamatlicējiem, ir tik pazīstams citur pasaulē, ko mēs līdz šim esam palaiduši garām un, galu galā, kādēļ viena no viņa pēdējām izsolē pārdotajām gleznām maksāja tuvu pie 90 miljoniem dolāru?Marks Rotko nepamodās kādā rītā ar domu, ka sāks gleznot dažādas krāsas un izmēra taisnstūra laukumus vairāk vai mazāk izplūdušām robežām plaknē, kas savstarpēji mijiedarbojas, - aptuveni tā varētu raksturot Rotko unikālo glezniecības rokrakstu. Viņš, tāpat kā visi citi mākslinieki, vispirms izmēģināja roku visdažādākajos stilos, kas tobrīd bija aktuāli. Lielu ietekmi uz viņu atstāja franču postimpresionists Pols Sezāns, sirreālisti Makss Ernsts un Miro, kā arī fovists, krāsainais Anrī Matiss. "Tas, kas Rotko, tolaik vēl Rotkovičs, bija līdz Otrajam pasaules karam, raksturojams ar vārdiem "vidusmēra mākslinieka rosība". Viss jau ir labi, bet neviens viņu īpaši neievēro. Līdz brīdim, kad viņš atrod savu īpašo piegājienu, savu rokrakstu. Tas notiek vēlajos četrdesmitajos, bet pagājušajā gadsimta piecdesmitajos gados Rotko atmet savu tēlainību, "literatūru" un evolucionē, kļūstot par to gleznotāju, kādu viņu pazīstam," Rotkoviča meklējumus mākslā raksturo mākslas zinātnieks un procesu vērotājs Jānis Borgs. 1940.gadā mākslinieks nomaina savu vārdu, kļūdams par Marku Rotko. Savus brieduma gadus viņš pavada tajā Ņujorkā, kas tolaik ir mākslas notikumu epicentrs, un ar Ņujorkas skolas abstrakto ekspresionismu uzdod toni visai pasaulei. Rotko dēvē par vienu no šī virziena pamatlicējiem, zināmākie minētā virziena līdzgaitnieki ir, piemēram, Džeksons Polloks, Vilems de Kūnigs, Klifords Stills. Taču kādēļ tieši Rotko kļuva tik slavens? "Viņš bija pirmais, kas sāka gleznot šajā savā unikālajā stilā, un pasaule tam jau bija gatava. Pēc tam radās simtiem sekotāju, bet viņš bija pirmais. Tas ir tāpat kā ar astronautiem, kas izkāpuši uz Mēness: pirmos mēs atceramiem, varam nosaukt vārdā, bet pārējos pat nepieminam, lai gan izkāpšana uz Mēness pati par sevi ir diezgan ievērojams pasākums," skaidro Jānis Borgs. "Taču galvenais noslēpums laikam slēpjas tādā kā sēnes efektā: būt īstajā vietā, laikā un augšanai labvēlīgos apstākļos. Rotko vajadzīgajā brīdī atradās īstajā augsnē, vēl uzlija baraviku lietutiņš - un viņš auga griezdamies. Protams, bija talants un izpratne, par to jau neviens nestrīdas. Taču cik miljoni ir šādu talantu, kas iznīkst, sauli neredzējuši."Rotko pats ir teicis, ka viņš glezno savas iekšējās pasaules noskaņas un psiholoģiskos stāvokļus. "Mani neinteresē ne krāsu, ne formas, ne kā cita attiecības. Mani interesē tikai cilvēka pamatemociju izteiksme - traģēdija, ekstāze, nolemtība un tā tālāk. Fakts, ka daudzi cilvēki, redzot manas gleznas, salūst un raud, liecina, ka es uzrunāju šīs pamatemocijas. Cilvēki, kas raud manu gleznu priekšā, piedzīvo tās pašas izjūtas, ko es gleznojot." Katrs krāsu variants lielā laukumā dod kādu noskaņu un ir pietiekami maģisks un magnētisks, lai literatūrā varētu lasīt, ka daži mākslas mīļotāji, raugoties Rotko gleznās, nonākuši pat transā vai krituši histērijā. No vidējā ierindas latvieša to gaidīt, iespējams, būtu pārdroši, jo mēs tikai nesen atklājām, kas tas tāds Rotko īsti ir, un, visticamāk, raugāmies uz viņu vēl ar diezgan lielām aizdomām. It īpaši tādēļ, ka laikā, kad Amerikā uzplauka abstraktais ekspresionisms, padomju Latvijā zēla sociālistiskais reālisms, un tie ir divi ļoti atšķirīgi uztveres un mākslas virzieni.Vairāk par Marku Rotko, mākslas centru Daugavpilī un to, kādēļ viņa gleznas maksā miljonus, lasiet žurnāla Sestdiena 27.septembra numurā!