Kā mūsu pārtika ir mainījusies, salīdzinot ar padomju laiku? Daudzi uzskata, ka tolaik pārtika bija dabiskāka, bez visādām piedevām, tādēļ desas un citi produkti bija garšīgāki.
Tas ir maldīgs uzskats. Pārtikas klāsts tagad ir daudz plašāks, parādījušās jaunas produktu grupas, piemēram, produkti ar samazinātu tauku vai cukura saturu. Vienkārši mūsdienās pārtikas ražošana balstīta uz lieliem apjomiem, bet šāda ražošana nav iespējama bez pārtikas piedevām. Cilvēka veselībai šīs piedevas nekaitē, bet ražotājam nodrošina dažādas priekšrocības, piemēram, labāku produkta izskatu un ilgāku derīguma termiņu. Ja nebūtu šādu piedevu, apgādāt ar pārtiku tādu megapoli kā Maskava būtu gandrīz neiespējami. Protams, ir atšķirība, vai ēdiens ir mājās gatavots vai arī rūpnieciski ražots, tomēr arī šo pārtiku var droši lietot uzturā.
Pārtikas ražotāji ir ieinteresēti pēc iespējas samazināt izmaksas, un to iespējams panākt ar mākslīgo piedevu palīdzību.
Cilvēkiem ļoti patīk uzklausīt dažādus mītus, piemēram, ka visa pārtikas rūpniecība ar to vien nodarbojas, kā mēģina noindēt pēc iespējas vairāk cilvēku. Pilnīgas muļķības! Ja pārtikas ražotājam ir svarīga sava reputācija un ilgtermiņa attīstība, viņš nevar atļauties ražot nekvalitatīvu pārtiku. Nekādi skandāli viņam nav vajadzīgi. Ražotāji nav muļķi, viņi saprot, ka jāņem vērā cilvēku vēlmes. Piemēram, diabēta slimniekiem jāierobežo cukura lietošana uzturā. Ja viņiem garšo kola, tad mūsdienās iespējams nopirkt šo dzērienu Light versiju, kur cukura vietā ir mākslīgie saldinātāji. Ražotāji arīdzan reaģē uz pieprasījumu pēc veselīgākas produkcijas, arvien vairāk ražo produktus ar samazinātu tauku saturu, pat McDonald’s saviem klientiem tagad piedāvā ne tikai burgerus, bet arī salātus. Līdzīgas tendences vērojamas arī atspirdzinošo dzērienu tirgū. Daudzi ražotāji atsakās no sintētiskām krāsvielām un aizvieto tās ar dabīgām. Piemēram, agrāk Fantu iekrāsoja ar mākslīgu krāsvielu, bet tagad izmanto apelsīnu sulu. Ne jau tāpēc, ka mākslīgā krāsviela būtu indīga, bet gan tādēļ, ka ražotājam ir svarīgas klientu vēlmes.
Ko jūs domājat par dažādiem uztura bagātinātājiem, kas tiek aktīvi reklamēti?
Šis tirgus ir strauji augošs. Mūsdienās cilvēku dzīvesveids ir mainījies un nākas samazināt apēstās pārtikas daudzumu. Senāk mēs runājām par 3000 kaloriju diētu, tagad pārsvarā tiek ieteikta 2000 kaloriju diēta, jo cilvēkiem ir mazkustīgs dzīvesveids. Taču, samazinot apēstās pārtikas daudzumu, samazinās arī uzņemto vitamīnu, minerālvielu, antioksidantu un citu vērtīgo vielu daudzums. Tātad šīs vielas jāuzņem citā veidā. Taču ar šiem bagātinātājiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Protams, ir vērtīgi produkti, piemēram, melleņu ekstrakti, kas stiprina redzi. Tomēr iespējams nopirkt arī pilnīgi bezjēdzīgus produktus, kuru ražotāji visu naudu iegrūduši reklāmā.
Pašlaik aktuāla tendence ir bioloģiskās lauksaimniecības attīstība un augošs pieprasījums pēc dabīgiem produktiem, piemēram, lai olas būtu no «brīvās vistas», nevis sprosta iemītnieces. Vai šāda produkcija patiešām ir veselīgāka?
Kad man parādīs zinātniski pamatotus datus, ka šādu vistu olām ir lielāka uzturvērtība nekā industriāli ražotām, es tam ticēšu. Jebkurā gadījumā ar šādu produkciju nevar apmierināt visu sabiedrības pieprasījumu pēc pārtikas, kas ir daudz lielāks. Maskavā ir 15 miljoni iedzīvotāju, kam brokastīs vajag omleti. Viņi negaidīs, kamēr lauku vista izdēs dabisko olu.
Visu interviju ar profesoru Elleru lasiet Sestdienā!