Taču jaunie deputāti nesāks no baltas lapas, viņi saņems 11.Saeimas atstāto mantojumu, kas nav vienkāršs. Ne tikai tāpēc, ka ģeopolitiskā situācija ar Krievijas agresiju Ukrainā pat vēlēšanu kampaņas laikā partijām lika pārlikt uzsvarus uz jauno prioritāti — valsts drošību.
Valsts drošība, nevienlīdzības mazināšana, izglītība un veselības aprūpe ir prioritātes, kuras pirms vēlēšanām ir nosaukusi lielākā daļa politisko spēku. Reformas izglītības un veselības aprūpē bija ieceres, kuras vēlējās īstenot šī Saeima, bet to neizdarīja. Atbildību par Izglītības un zinātnes ministriju no Reformu partijas pārņēma Vienotība, bet veselības ministra amats pēc Ingrīdas Circenes (Vienotība) atkāpšanās tā arī palika vakants.
Par nepieciešamību aizsardzībai līdz 2020.gadam nodrošināt 2% no iekšzemes kopprodukta valda diezgan liela labējo partiju vienprātība, lai gan kampaņas laikā opozīcijas politiķi esot šo tagadējās valdības apņemšanos vēlētājiem saistījuši ar finansējuma samazināšanu pensionāriem un citām sociāli mazāk aizsargātām grupām. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) uzsvēris: "Mums jāvelta pietiekami līdzekļi iekšējai un ārējai drošībai, jo — ja mēs to nedarīsim, tad vienā brīdī var izrādīties, ka citām vajadzībām to naudu nemaz nevajag." Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) nesen intervijā Sestdienai teica, ka, viņaprāt, divu procentu slieksni vajadzētu sasniegt agrāk, nevis līdz 2020.gadam. "Laiks atdot parādu Latvijas bruņotajiem spēkiem, lai mēs pilnā apjomā varētu nodrošināt savu pašaizsardzību," sacīja Vējonis.
Nākamās Saeimas darba kārtībā paliks grozījumi Imigrācijas likumā par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas apturēšanu. Nacionālā apvienība šā procesa pārtraukšanu vēlas panākt ļoti ilgstoši un neatlaidīgi, jo uzturēšanās atļauju tirdzniecībā saskata draudus Latvijas drošībai, ņemot vērā, ka ap 80% atļauju saņēmēju ir no Krievijas.
Kamēr vēl bija tiesiskuma koalīcija, tai izdevās paveikt vēl kādu darbu, kas padarīs vienkāršāku vairāku amatpersonu izraudzīšanos. Jaunajai Saeimai būs jāapstiprina Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, tiesībsargs. Iepriekš šo amatpersonu ievēlēšanu pavadīja partiju tirgošanās un negaidīti pavērsieni, turpmāk balsojumi notiks atklāti. Vienīgi Valsts prezidentu nākamgad Saeimas deputāti joprojām izraudzīsies aizklātā balsojumā, jo par šādām izmaiņām Satversmē divu trešdaļu vairākumu parlamentā tā arī neizdevās nodrošināt. To, ka neviens politiskais spēks nav skaidri paudis atbalstu Valsts prezidenta Andra Bērziņa atkārtotai ievēlēšanai, bet aizbildinās ar atrunu, ka vēl jau nav zināms, vai Bērziņš vispār vēlas kandidēt, liecina, ka partijas varētu izvērtēt arī citus kandidātus. Vienīgi Nacionālā apvienība ir skaidri pateikusi, ka redz Valsts prezidenta amatā konstitucionālo tiesību ekspertu un Satversmes preambulas idejas autoru Egīlu Levitu.
Ko jūs sagaidāt no nākamās Saeimas?
Valdis Valters, sporta apskatnieks
Pirmajā vietā ir valsts drošība. Tik tuvu 1940.gadam mēs sen neesam bijuši. Izskanējis viedoklis, ka Latvija varētu būt nākamais Krievijas mērķis. Tādēļ jābalso par tādiem cilvēkiem, lai neatkārtotos 1940.gads, kad gāja uz sarunām, it kā domāja par izvairīšanos no upuriem, bet beigās tas notika tāpat. Ja mums būs drošība, tad būs arī visas citas lietas. To mēs varam redzēt Ukrainā — ja drošības nav, tad par ekonomiku vispār nav runas. Varbūt pēc pusgada vai gada viss mainīsies, bet šobrīd tas ir ļoti aktuāli, tāpēc es ieteiktu latviešiem padomāt. Situācija ir ļoti nopietna.
Māra Zālīte, dzejniece
Es noteikti uzsvērtu to, ka vairs nevajadzētu koķetēt ar aizsardzības budžetu. Rēķinoties ar jaunajiem apstākļiem, kuros mēs jau labu laiku dzīvojam, un reāliem draudiem no austrumu puses, aizsardzības budžets jāpieņem 2% apjomā no iekšzemes kopprodukta. Parlamentam arīdzan jāsakārto likumdošana tādā veidā, lai izvairītos no iekšējām provokācijām, kuras noteikti būs un kuras pašlaik likumdošana neļauj iepriekš novērst. Protams, ir arī vispārējie jautājumi — valdībai noteikti jāuzlabo materiālie apstākļi tiem cilvēkiem, kas ir valsts apgādībā, — ārstiem, skolotājiem un pensionāriem. Veids, kā to izdarīt, ir nepārprotams: absolūti jaunā kvalitātē jāuzsāk pēdējā, izšķirīgā kauja ar korupciju un ēnu ekonomiku, kas iet roku rokā. Cik zinu, 40% no tā, kam būtu jāienāk valsts budžetā, valsts nespēj ievākt. No nākamās valdības gaidu arī augstāku cilvēcisko morāli.
Visu rakstu par nākamās Saeimas uzdevumiem lasiet žurnāla Sestdiena 3.oktobra numurā!