Kad Jānis Lūsis 1964. gadā izcīnīja savu pirmo olimpisko medaļu, es tikko biju sācis iet 1. klasē, 1968. gadā Mehiko Lūsis kļuva par olimpisko čempionu. Tātad faktiski visus skolas gadus es, tāpat kā mani vienaudži, pavadīju ar nenoliedzami patīkamu apziņu, ka latviešiem ir labākie šķēpmetēji pasaulē. Lūsis, kādās 15 sacensībās uzmetis vecās konstrukcijas šķēpu pāri 90 metriem, aktīvās sporta gaitas beidza 1976. gadā, bet vēl taču nāca gan Daiņa Kūlas zelts Maskavas spēlēs, gan Vadima Vasiļevska un Aināra Kovala olimpiskie sudrabi "jaunajos laikos".
Tagad ir iestājies klusums. Koronavīrusa karantīnas laikā nāk modē vecu sporta notikumu skatīšanās, bet varbūt labi vien ir, ka Lūša ceļš Mehiko līdz zelta metienam ir nofilmēts tik īsi un fragmentāri, citādi dažu sporta fanu šodien vēl ķertu sirdstrieka, ilgi skatoties, kā tikai pēdējā metienā, turklāt pirms tam veicot "tukšo" ieskrējienu, Lūsis izcīna to titulu, kuru bija pelnījis arī iepriekšējās un nākamajās olimpiskajās spēlēs. Pagātnē pārlieku gremdēties neesot labi, taču tie bija laiki, kad latvieši spēja uzvarēt ne tikai dīvainajos sporta veidos, bet arī karaliskajās disciplīnās.
Šīs SestDienas, 8. – 14. maija, numurā lasiet:
IN MEMORIAM. Dzisusi spožākā sporta zvaigzne. Vienīgais Latvijas sportists visu triju kalumu olimpisko medaļu īpašnieks Jānis Lūsis pagājušajā nedēļā 81 gada vecumā devās mūžībā. Izcilais šķēpmetējs uz sporta takas nokļuva pēc kādas nejaušas tikšanās, olimpiādēs sarūpēja nervus stindzinošus brīžus un dzīves laikā arī daudz izsāpēja.
TEHNOLOĢIJAS. Nepieskatīti debesīs. Pagājušajā sestdienā testa lidojuma laikā pazudušais Latvijas vadošā bezpilota lidaparātu ražotāja UAV Factory drons ir labs atgādinājums, ka daudzviet pasaulē bieži notiek dronu, tai skaitā brīvsolī devušos lidaparātu, izraisīti incidenti. Cīnīties pret tiem tiek mēģināts ar ierobežojumiem un sodiem.
KORONAS LAIKI. Irānas Zoom konference. Režisors Elmārs Seņkovs nolēmis iestudēt Ivana Viripajeva lugu Irānas konference un tajā sapulcējis aktierus gandrīz no visiem Latvijas teātriem.
TĪKLOS. Jutām, ka Džemma nedusmojas. Tie, kas aktīvi seko soctīklos Facebook un Instragram notiekošajām aktivitātēm, noteikti pamanīja akciju, kas sākās līdz ar izolācijas laiku un aicināja atveidot pasaulslavenus mākslas darbus. Aktivitāte izpelnījusies milzīgu atsaucību, un arī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sekoja šai idejai, pirms kāda laiciņa izsludinot akciju Mākslas darbu izaicinājums un rosinot iejusties tieši latviešu mākslinieku darbu tēlos. Ļoti veiksmīgi tas izdevies Sanfrancisko Jaunajam teātrim.
TĒMA. Domāt par aktieri. Kinozinātniece un profesore Inga Pērkone izdod pētījumu par aktieriem kino un stāsta par varoņu saistību ar Lāčplēsi, kā arī rētu un Pāvula asaras nozīmi.
TUVPLĀNĀ. Nedrīkst uztvert vieglprātīgi. Latvijas Infektoloģijas centra Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas ārsta palīdzei Elīnai Pinkānei Covid-19 apstākļos jāuztraucas ne tikai par pacientu drošību. Darba dēļ palielināts risks inficēties ir gan viņai pašai, gan arī viņas tuvākajiem cilvēkiem, tādēļ savu piecgadīgo dēlu viņa kārtīgi nav samīļojusi jau sen.
CEĻOJUMS. Zem katedrāles torņa un magnolijām. Franču šarms un elegance, vācu pragmatisms un sistemātiskums, Elzasas unikālais, multikulturālais kolorīts, senlaicīgas ieliņas, graciozi tiltiņi, ainaviski skvēri, par viesnīcām pārtapušas vēsturiskās ēkas, labklājību apliecinoši dzīvojamie kvartāli un Eiropas Parlamenta stiklotais komplekss – tāda ir Strasbūra, kas pie ierastā dzīves ritma cer atgriezties šā gada rudenī, aizmirstot Covid-19 krīzi kā sliktu sapni.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, ĒSTMĪLIS SIRO, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.