Ildzes galvenais uzdevums nav tikai «savākt» nelaimē nonākušos dzīvniekus, bet arī viņus apkopt, ja vajag - izārstēt un atrast tiem ģimeni. 2014. gada aprīlī viņa izveidoja dzīvnieku aizsardzības biedrību Liberta.
Ja visi sadodas rokās, tad izdodas
Ildzes darbs ir pamanīts un novērtēts, un par to liels prieks arī viņas draugiem un ģimenei. «Drīz vien pēc Latvijas lepnuma ceremonijas, ko vairākkārt rādīja televīzijā, bērni Liepājā uz ielas man sauca: «Mēs tevi pazīstam!» Nav tik svarīgi, ka mani atpazīst, bet būtiski, ka ir sadzirdēts stāsts par to, ko es daru. Esmu gandarīta, ka cilvēkiem tas palicis prātā, un, iespējams, tagad kāds pavisam citām acīm, no cita viedokļa paskatīsies uz klejojošu suni vai kaķi, kas ņaudēdams sēž zem ceriņkrūma. Protams, var jau piezvanīt man un informēt par suni vai kaķi, kurš palicis bez aprūpes un mājām, bet vēl labāk, ja cilvēks pats kādam dzīvniekam var dot patvērumu. Dzīvnieks par to būs pateicīgs un atbildēs ar bezierunu mīlestību. Un varbūt tieši tādu emociju dēļ ir vērts bez aprūpēs palikušo suni vai kaķi savās mājās pieņemt,» saka Ildze.
Pagājušajā rudenī Ildze izteica cerību, ka tuvāko gadu laikā izdosies atrast nelielu māju, kurā viņa varēs iekārtot dzīvnieku aprūpes centru. Kad mēs ar fotogrāfu pērn viesojāmies pie viņas Liepājā, biedrībai bija vien dažas šauras telpas kādā divstāvu namā, bet tagad pašvaldība atvēlējusi apmēram 200 kvadrātmetru lielu māju. Ildze ar savējiem - biedrības biedriem un brīvprātīgajiem - pašu rokām veikuši remontu. «Mēs esam kādi astoņpadsmit cilvēki. Daudzi ir jau no pirmsākumiem, bet bija tādi cilvēki, kas tieši pēc tam, kad ieguvu Latvijas lepnuma balvu, izrādīja interesi darboties manā biedrībā. Protams, palīdz arī pašvaldība, jo ir jāatrisina elektrības un apkures jautājumi, un šie jautājumi vērtējami kā lieli projekti,» stāsta Ildze.
Taču ar šo patīkamo notikumu ir saistīts arī kāds cits. Īsi pirms pārvākšanās uz jaunajām telpām iepriekšējā mājvietā paviesojās zagļi. Paņēma gan ledusskapi, gan datoru. «Kaķus gan neviens nebija ņēmis,» paironizē Ildze. Kad ar ziņu par to, ka notikusi zādzība, Ildze dalījās sociālajos tīklos, cilvēki atsaucās, un tagad jaunajās telpās ir trīs ledusskapji. Tajos glabājas barība un medikamenti, kas domāti dzīvniekiem. Datoru biedrībai ziedoja Liepājas Arodbiedrību centrs.
Prieki mijas ar bēdām
«Esmu iemācījusies nepieķerties dzīvniekiem. Paņemu dzīvnieku no ielas, atblusoju, attārpoju, organizēju vakcināciju un... atdodu. Gadās arī tādi dzīvnieki, kas būtu jāiemidzina, bet, kad ieskaties dzīvniekam acīs, tad saproti, ka viņš grib dzīvot, vajag tikai mazliet palīdzēt,» tā Ildze teica pērn. Tāpēc laiku pa laikam mainās arī dzīvnieku skaits Ildzes pašas mājās. Šovasar jaunpienācēja viņas trīs kaķiem un sunim ir divgadīga melna kaķenīte. Šo kaķenīti no priedes nocēla ugunsdzēsēji.
Rūpju bērns šovasar bijis sašautais suns, kas atveseļojas biedrībā. Tas piederējis kādai sievietei, kurai kucēnu uzdāvinājuši nomirušā suņa vietā. Sievietei sākušās veselības problēmas, par viņu rūpējies sociālais darbinieks. Suns sācis klīst savvaļā, pa dienu spēlējies ar kaimiņu bērniem, tie arī suni pabarojuši. Kad visi gājuši mājās, tad suns arī gājis uz savu sētu, bet vienu vakaru mājās vairs nav pārnācis... Suni atrada sašautu. Acīmredzot kādam traucēja. Zvans Ildzei, un viņa steigšus veda suņuku pie veterinārā ārsta. Sekoja rentgens, operācija, suns atveseļojās un sašauto kāju atkal lika pie zemes. Vēl kontrolrentgens, lūkojot, kā kauls sadzijis, un tad jau nākamais solis - atrast ģimeni, kas pieņemtu suni. Vislielākā atsaucība rodama, izmantojot sociālo tīklu Facebook.com, sludinājumu vietni Ss.lv. «Cilvēku attieksme ir mainījusies, un vairs nav tā, ka viņi gribētu savās mājās pieņemt tikai mazus kaķēnus. Tagad cilvēki interesējas tieši par iespējām pieņemt savās mājās pieaugušus kaķus un suņus, un svarīgs ir arī katra dzīvnieka dzīvesstāsts. Nesen paņēma pat 12 gadu vecu kaķi, un man liekas, ka šis kaķis to novērtē,» saka Ildze Leimante.
Par personīgo dzīvi taujāta, Ildze atsmej, ka tai vēl pagaidām neatliekot laika.