Parasti konferencēs un semināros ir kafijas pauzes ar nelielām uzkodām un pusdienas. Reizēm dalībniekiem mēdz rīkot arī tā dēvētās galā vakariņas, kuru gatavošanā īpaši var izpausties tieši ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji. Vidējā summa par kafijas pauzi un pusdienām ir 25-30 eiro vienam konferences dalībniekam, taču summa var mainīties gan uz augšu, gan leju saistībā ar klienta vēlmēm.
Konferenču rīkotājas Ivetas Balodes komunikāciju konsultāciju aģentūras stratēģiskā konsultante Iveta Balode norāda, ka Rīgā ir liela ēdinātāju izvēle, turklāt to sniegto ēdināšanas pakalpojumu kvalitāte ir augsta. Problēmas ar ēdinātājiem, pēc I. Balodes teiktā, ir ārpus Rīgas, jo tur ir grūtāk šos pakalpojumus nodrošināt tik lielam skaitam cilvēku, kas mērāms vairākos simtos.
Nemainīgs apjoms
Viens no restorāniem, kuru bieži izvēlas konferenču rīkotāji, ir Kaļķu vārti. Tā direktore Sandra Sirmace stāsta, ka pārsvarā tās gan ir ārvalstu uzņēmumu rīkotas konferences vai starptautiski pasākumi. «Pēdējos trīs gadus mūsu sniegto ēdināšanas pakalpojumu konferencēs apjoms nemainās, tas nerūk, bet arī nepieaug. Lielā mērā tas skaidrojams ar lielo konkurenci, ir daudz restorānu, kas var nodrošināt augstu kvalitāti. Starptautiskā mērogā viens no Rīgas lielākajiem konkurentiem konferenču rīkošanā ir Prāga, jo Rīgā tikpat kā nav tik lielu konferenču zāļu, lai apkalpotu 1000 viesu. Ja runājam par vietējā mēroga konkurenci, tad jāteic, ka liela daļa Rīgā notiekošo konferenču tiek rīkotas viesnīcās, kas piedāvā savus ēdināšanas pakalpojumus. Taču mēs varam pieslēgties galā vakariņu organizēšanai, kas parasti notiek ārpus viesnīcām. Jebkurā gadījumā ēdināšanas pakalpojumi konferencēs ir perspektīvs un ienesīgs bizness, jo tur ir liels cilvēku skaits,» situāciju raksturo S. Sirmace.
Viņa arī stāsta, ka restorānam nav viena standarta piedāvājuma kafijas pauzēm un pusdienām, tas ir mainīgs, jo pārsvarā tiek izmantoti vietējie sezonas produkti. «Mēs lūdzam arī klientus izstāstīt savas vēlmes, vai konferences dalībniekus vajag vienkārši pabarot, vai ir doma baudīt kaut ko izsmalcinātāku. Tāpat klienti var minēt savu ēdināšanai paredzēto budžetu, un tad jau mēs varam izstrādāt individuālu piedāvājumu. Klienti parasti vēlas, lai būtu arī veģetāri ēdieni, tāpat tiek domāts par cilvēkiem ar laktozes un glutēna nepanesamību, reizēm tiek minēta arī alerģija no kādiem konkrētiem produktiem. Tas viss mums kā ēdinātājiem jāņem vērā,» skaidro S. Sirmace.
Viņa arī min, ka parasti pusdienas konferencēs ir samērā vienkāršas, tām atvēlētais laiks ir tikai aptuveni stunda un tās ir furšeta veidā, nevis sēžot pie galdiem un pusdienojot stundām ilgi. Līdz ar to restorāna kvalitāti tā īsti nevar novērtēt šajās pusdienās, tas pilnvērtīgi iespējams tikai galā vakariņās, kur katrs ēdinātājs tad var demonstrēt savu labāko sniegumu.
«Mēs tikpat kā nebraucam uz konferencēm ārpus Rīgas, jo tur ir labi vietējie ēdinātāji, ar kuriem mēs nevaram konkurēt cenas ziņā. Savi restorāni tagad ir arī faktiski visās pilīs un muižās, un mēs koncentrējamies tikai uz Rīgu. Mūsu lielā priekšrocība ir tā, ka mums ir pietiekams materiālais nodrošinājums, es šeit domāju traukus, līdz ar to arī, apkalpojot lielu viesu skaitu, mums nekas nav jāīrē. Lielākais pasākums, kur mēs esam klājuši galdus, bija 1500 cilvēkiem. Tā ka mums ir pieredze, lai varētu kvalitatīvi paēdināt lielu viesu skaitu,» norāda S. Sirmace.
Elektroniski pasūtījumi
Savukārt konditoreju tīkla Sala projektu vadītāja Līva Liepiņa teic, ka viņas pārstāvētajam uzņēmumam pasūtījumu skaits dažādiem semināriem un apmācībām pēdējos trīs gados pieaudzis, īpaši tas attiecas uz uzņēmumu rīkotām apmācībām saviem darbiniekiem. Šādiem semināriem, kā stāsta L. Liepiņa, Salā lielākoties tiek pasūtītas dažādas uzkodas - mini smalkmaizītes vai dažādi kanapē. Ja konference plānota visu dienu, tad klienti pasūta arī pusdienas, kas pārsvarā tiek pasniegtas furšeta galda stilā.
«Šī biznesa niša noteikti ir perspektīva, un to var iedalīt divos veidos - ēdiena pasūtīšana bez apkalpošanas un ēdiena pasūtīšana ar servējumu. Perspektīvas ir abas nišas, bet ēdiens ar apkalpošanu uzņēmumam var izmaksāt dārgāk, jo nepieciešams papildus nodarbināt darbaspēku. Mūsu kopējā portfelī konferenču ēdināšanas pakalpojumu īpatsvars ir neliels, bet ar tendenci pieaugt. Vairāk pieprasīti ir dažādi jubileju banketi un svinīgi korporatīvie pasākumi, kas mūsu portfelī veido lielāku daļu nekā pasūtījumi uz konferencēm,» atzīst L. Liepiņa.
Runājot par konferenču klientu vēlmēm, L. Liepiņa teic, ka starptautiskās konferencēs ļoti liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai ēdienkarte būtu plaša, ietverot ēdienus, kas ir veģetāri, bez glutēna un bez miltiem, kā arī ir prasība nodrošināt cukura un piena aizvietotājus. Turklāt arī pie furšeta ēdieniem jābūt aprakstam ar ietvertajām ēdienu sastāvdaļām. Liels pieprasījums ir pēc veselīgiem un bioloģiski audzētiem produktiem, uzsvaru liekot uz sezonalitāti. «Lielākā konference, kuru esam apkalpojuši, bija 1000 cilvēkiem. Ir klienti, kuri regulāri katru gadu organizē konferences 500 cilvēkiem, turklāt ar pusdienām, arī šīs konferences apkalpojam, tātad izveidojies savs pastāvīgo klientu loks. Tomēr visbiežāk konferences ir ar dalībnieku skaitu līdz simts cilvēkiem,» stāsta L. Liepiņa un piebilst, ka palielinās to kompāniju skaits, kas savu pasūtījumu izdara elektroniski, uzreiz visu noformējot ar piegādi.
Sezonāls pieprasījums
Vēl viena konferenču apkalpotāja - restorāna Andalūzijas suns - vadītāja Eva Vilne teic, ka ēdināšanas pakalpojumi konferencēs un semināros ir sezonāli, lielāks pieprasījums jūtams vairāk rudens un pavasara sezonā, taču izbraukumu ēdināšanas rīkošana korporatīvajiem pasākumiem vairāk ir ziemas periodā.
«Es gribētu domāt, ka pieprasījums pēc šāda veida pakalpojumiem audzis, taču grūti spriest, kā tas šobrīd attīstās tieši viesnīcās. Mums kā ēdinātājiem šī biznesa niša - ēdināšana konferencēs un semināros - ir ienesīga, jo tiek garantēts konkrēts cilvēku skaits, ir noteikta summa, kādā pakalpojums tiek piedāvāts un ar ko uzņēmums rēķinās konkrētajā dienā,» bilst E. Vilne. Runājot par šo pakalpojumu specifiku, E. Vilne stāsta, ka noteikti jāsāk ar piemērotas ēdienkartes sastādīšanu, tālāk seko komandas darbs, kur svarīgs ir gan konferences dalībnieku skaits, gan pasākuma laika grafiks. E. Vilne uzsver, ka veiksmīgu galarezultātu var garantēt tikai cieša sadarbība un informācijas saskaņošana ar pasākumu organizētājiem. Lielākā konference, kur galdu klājis Andalūzijas suns, bijusi ar 700 dalībniekiem. Restorāns savu piedāvājumu veido, uzklausot klientu vēlmes un ņemot vērā klientu budžetu. Arī E. Vilne piekrīt Kaļķu vārtu direktores teiktajam, ka restorāns visā pilnībā sevi vislabāk var pierādīt tieši galā vakariņās, nevis pusdienās konferences pauzē, jo pusdienas parasti ir samērās vienkāršas, piemērotas ātrai paēšanai, nevis ēdiena baudīšanai.
Jāpiebilst, visi aptaujātie restorānu pārstāvji uzsver, ka ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanā klientiem ir gana elastīgi un ņem vērā klientu pieprasījumu attiecībā uz ēdienkarti un pieejamos finanšu līdzekļus.