Šī ir jau trešā ekspozīcija ciklā Džemma Skulme, ar kuru tiek atzīmēta mākslinieces deviņdesmit gadu jubileja. Izstādē ir redzami objekti, kuri aplūko mākslinieka spēju parastu un šķietami nenozīmīgu materiālu pārvērst ievērojamā kultūrvērtībā un laikmeta nospiedumā. Tādā veidā autors cenšas atklāt veidu, kā lūkoties uz mākslinieka būtību un nozīmi.
Iedvesmo Džemma Skulme
Viens no darbiem pirms kāda laika ir bijis eksponēts grupas izstādē Influx mākslas telpā Era VI VII VI Ņujorkā. Tajā iekļautā ideja likusies aktuāla arī gaidāmās Džemmas Skulmes tēmai veltītās ekspozīcijas kontekstā un līdz ar to tikusi «izvērsta» vēl divos darbos, kuri tagad ir aplūkojami Vasaras mājā uz Kalnciema un Melnsila ielu stūra. «Es izveidoju trīs mākslinieku tēlus, kuri lēnām veido mākslas darbus, kas vēlāk kļūs par kultūras mantojumu - man likās interesanti galerijā ielikt mākslinieka radīšanas procesu, nevis šī radīšanas procesa galarezultātu,» teic Indriķis Ģelzis, kurš izvēlējies strādāt ar ģipsi un kura darbā ir saskatāma atsauce arī uz viņu pašu.
«Mani iedvesmoja Džemmas Skulmes dzīves gājums, ar kādu mērķtiecību viņa ir strādājusi. Tas man kā jaunam māksliniekam ir ļoti aktuāli, lai es noturētos uz strīpas un turpinātu darboties, kaut arī reizēm pietrūkst finanšu un pulvera, jo mākslas procesi Latvijā nav tik aktīvi, it īpaši esot Beļģijā, tu redzi, kā mākslas tirgus strādā uz pilnu jaudu: kolekcionāri pērk darbus, tirgojas savā starpā. Ja tu tiec iekšā šajā virpulī, tu vari eksistēt,» stāsta Indriķis Ģelzis, kurš 2014. gadā ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā un patlaban turpina studijas pēcizglītības iestādē HISK (Hoger Instituut voor Schone Kunsten) Beļģijas pilsētā Ģentē.
«Tas bija liels enerģijas lādiņš,» savos iespaidos par pirmo mācību ceturksni dalās jaunais mākslinieks, kurš pirms tam ir izturējis lielu konkursu un ieplānojis šajā institūtā pavadīt divus gadus. Kopā ar Indriķi Ģelzi tur mācās 26 cilvēki no dažādām pasaules valstīm. «Katrs no viņiem ir pilnīgi atšķirīgs,» raksturo latvietis, pirms kura šajā iestādē ir studējis Miks Mitrēvics, Ieva Epnere un Andris Eglītis. Visiem jaunajiem māksliniekiem tiek nodrošinātas darbnīcas, kurās viņi var brīvi nodoties radošajam procesam, un reizi mēnesī pie studējošajiem ciemojas nozīmīgu mākslas institūciju pārstāvji, mākslas zinātnieki, kā arī pieredzējuši mākslinieki un kuratori, kuri meklē talantus.
Beļģijā nepaliks
Indriķis Ģelzis norāda, ka robeža starp draudzību un konkurenci starp studentiem HISK ir trausla, jo visi jūt, ka ir nonākuši vietā, no kuras var «izšauties» augstāk, tādēļ jaunie mākslinieki šeit strādā ļoti mērķtiecīgi. Viņš atklāj, ka arī pats šajā laikā ir maksimāli atdevies mākslai. Līdzās mācībām viņš ceļo uz Parīzi, Briseli un citām pilsētām, lai dotos mākslas galeriju un muzeju tūrēs un gūtu jaunus iespaidus. «Skaidrs, ka es Beļģijā nepalikšu uz dzīvi, bet uzkavēties tur vienu vai divus gadus arī pēc studiju beigām būtu lietderīgi,» domā Indriķis Ģelzis un piebilst, ka viss būs atkarīgs no institūta izraisītās rezonanses. «Ir ļoti svarīgi atrast galeriju, kura ar tevi strādā,» uzskata jaunais mākslinieks.
Šo ceturtdien, 16. jūlijā, plkst. 18 ir paredzēts Indriķa Ģelža autorvakars, kurā viņš stāstīs par saviem darbiem un atbildēs uz visiem interesentu jautājumiem. Līdz 20. septembrim fonda Mākslai vajag telpu Vasaras mājā tiks atklātas vēl četru mākslinieku ekspozīcijas - Arņa Balčus, Raita Hroloviča, Kristas Dzudzilo un Darjas Meļņikovas. Savukārt no 31. jūlija līdz 6. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā būs skatāma Indriķa Ģelža personālizstāde Divi negaidīti apmeklējumi, kas būs veltīta mērogu spēlēm. Vairāk informācijas www.lnmm.lv.