Lēmuma diena
Arī Diena bez problēmām iekļūst iekšā. Telpās valda spēcīgu smaržu aromāti. Zālē un balkonā sēdvietas aizpildītas vēl pirms sākuma. Jautāju kādai no draudzes Palīdzības centra pārstāvēm, vai šo pasākumu neorganizē sekta. «Nē, ko jūs. Mēs esam kristiešu draudze,» viņa atbild.
Uz skatuves tiek atskaņots video, kur kāda sieviete stāsta, ka Dieva valstības Palīdzības centra mācītāji viņu izdziedinājuši no vēža ceturtajā stadijā. Pēc video iestājas īss klusums. Uz skatuves parādās trīs vīrieši mācītāju drēbēs, viens no viņiem ir galvenais runātājs. Skaidrības labad jāpiebilst, ka lielāko daļu viņš tomēr kliedz. Vēlāk noskaidroju, ka šo mācītāju sauc Vitālijs Suhovs. «Šodien ir lēmuma diena. Mēs atrodamies vēsturiskā vietā, un šodien jūs mainīsiet savu dzīves virzienu. Šī ir brīnumu, dziedināšanās, atbrīvošanās diena. Jūs atbrīvosieties no lāstiem, nobūrumiem un visa pārējā ļaunuma. Āmen!» pacilātā balsī teic mācītājs. Viņš uzaicina runāt trīs sievietes, kuras Palīdzības centrs atsvabinājis pat no gadu desmitiem ilgušās slimības nastas. «Mani sauc Karīna. 20 gadu esmu ticīgā. Staigāju uz baznīcām, lūdzos par sevi, lūdzos par citiem, bet man nekas nepalīdzēja. Biju slima, depresijā, nevarēju pagulēt, sāpēja galva,» garo kaišu sarakstu iesāk sieviete. Pagrieziena punkts bijis tad, ka viņa ieradusies Palīdzības centrā. Jau pēc mēneša visas kaites sākušas izzust.
Runā arī sieviete, ko jau redzējām video. Viņu sauc Valentīna. «Man bija smaga slimība - vēzis ceturtajā stadijā ar metastāzēm. Uz šejieni atnācu ļoti smagā stāvoklī. Lai veiktu operāciju, bija ļoti ilgi jāgaida, tas bija garš process. Šeit, centrā, mēs lūdzāmies, manī bija miers. Es vienkārši ticēju un uzticējos Dievam,» stāsta Valentīna. Paralēli lūgšanām viņa ir ziesta arī ar svēto eļļu. Vēlāk veiktas analīzes, un, redzot to rezultātus, ārsti bijuši izbrīnīti, jo sieviete bijusi vesela.
Parādīt ticību ar ziedojumu
V. Suhovs arī uzsver, ka Dieva griba nav, lai cilvēki mokās slimībās. Viņš kliedz: «Pietiks ciest!» Un cilvēki zālē sauc pretī: «Pietiks ciest!» Tam seko nākamais «cēliens». Viņš aicina visus piecelties kājās un aizvērt acis. Vitālijs sāk dziedāt, un viņa sieva spēlē klavieres. Lēnām mācītājs pāriet uz runāšanu, kas mijas ar kliegšanu, lai izskaidrotu Dievam, cik smags veselības stāvoklis ir daudziem klātesošajiem. Paralēli šai kliegšanai abi pārējie mācītāji dodas pie auditorijas, izvēlas atsevišķus cilvēkus un liek rokas viņiem uz galvas, mēģinot pārkliegt Vitāliju. Sajūta patiesi ir baisa. Kulminācijā mācītājs kliedz tik skaļi, ka viņa balss aizsmok. Auditorija reizē ar viņu kliedz: «slimība, vācies prom!» un vēl citas frāzes.
Pēc lūgšanas Vitālijs aicina pacelt roku tos, kuriem šis seanss ir noņēmis sāpes. Zālē paceļas rokas, un viņš uz skatuves izsauc apmēram 90 gadu vecu sievieti, vārdā Marija, kas tik tikko var paiet. Tagad sievietei staigāt kļuvis vieglāk. Lūgšana it kā ir izdziedinājusi arī kādu vīrieti, kurš iepriekš nav varējis pakustināt savu labo roku. Vitālijs liek vīrietim to kustināt, tas izdodas, un zāle sāk aplaudēt. Piesakās vēl kāda jauna sieviete, kas ik pa laikam iepriekš skaļā balsī sauca «aleluja», bet viņai vārds netiek dots.
Mācītājs bilst: lai būtu kādi rezultāti, «kaut kas ir arī jāiesēj». Viņš min vairākus citātus no Bībeles, piemēram, «dodiet, un jums taps dots» vai arī «ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu arī jums taps atmērīts». «Un tieši ar šiem vārdiem Jēzus domā ziedojumus. Dodiet savus ziedojums nevis tāpat vien, bet tā, lai Dievs izdarītu neiespējamo jūsu ģimenē. Jūs parādīsiet savu ticību nevis ar vārdiem, bet ar savu rīcību ziedojumu formā,» aicina Vitālijs un piebilst, ka visa nauda, kas tiks saņemta, tiks ziedota kalpošanai Dievam. Tad viņš vēlreiz uzsvērti atkārto: «Ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu arī jums taps atmērīts. Ziedojums parāda jūsu attieksmi. Bieži daudzi cilvēki iet uz baznīcu, un ko viņi ziedo? Atlikumu, ko saņēmuši veikalā. Lūk, tāda ir viņu attieksme pret Dievu! Lūk, tāda!» teic mācītājs un atklāj, «lai redzētu šo brīnišķīgo konferenci, ir iztērēti 5000 eiro. Tā visa ir ziedojumu nauda.»
Visi steidz ziedot naudu. Es to nedaru un jūtu greizus skatienus. Paralēli tam ir iespēja nodot uzrakstītus aizlūgumus. Tie tiek novietoti pie krusta, un visi trīs mācītāji veic lūgšanas rituālu. Visi jau pieraduši pie kliegšanas, jaunums gan ir tas, ka lūgšanā pirmo reizi uz mirkli izskan arī latviešu valoda.
Pēc brīža klāt ir arī ilgi gaidītā Jeruzalemes svētās eļļas dalīšana. Vitālijs pirms tam sniedz pamācību, kā eļļu lietot. Varot ne tikai pievienot ēdienam, bet arī apsmērēt ķermeņa sāpošās vietas, kā arī lietas, kas dzīvē ir ļoti svarīgas, arī darba instrumentus. Pēc garšas gan svētā eļļa ir tieši tāda pati kā nerafinētā olīveļļa.
Vai manipulācija?
Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Kaspars Simanovičs norāda, ka Dieva vārda piesaukšana šādā veidā ir manipulācija ar cilvēkiem: «Tā ir interpretācija, kura Jaunajā Derībā nav tādā veidā aprakstīta. Tā robežojas ar māņticību un greizu izpratni par to, kas ir medicīna un kā funkcionē cilvēks.» Mācītājs gan norāda, ka no pilsoniskās brīvības viedokļa šādu pasākumu var vērtēt pozitīvi, jo brīvā valstī ir brīvas iespējas izteikties. Fakts, ka tas spēja pulcināt tik daudz ļaužu, liecina, ka cilvēki ir ļoti izmisuši. «Lielā mērā šeit pie vainas ir arī Latvijas veselības sistēma un valsts labklājības līmenis kopumā. Mūsu cilvēki nespēj rast pienācīgu medicīnisko aprūpi. Otrkārt, cilvēki nav izglītoti, un tāpēc viņiem iztrūkst tādas kritiskas spriestspējas,» teic mācītājs.
Ēka, kurā pasākums norisinājās, pieder Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ), kas saistībā ar konkrētā īpašuma apsaimniekošanu un lietošanu ir noslēdzis līgumu ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO). «VNĪ nav pienākums saskaņot atsevišķi katru sabiedrisko vai publisko pasākumu, kas ir LNSO pamatdarbība,» uzsver VNĪ pārstāvis Arnis Blodons. Savukārt LNSO pārstāve Agnese Tauriņa norāda, ka telpu iznomāšanas noteikumi nosaka prasības pret iznomātāja juridisko statusu, bet pasākuma norises scenārijs netiek prasīts. «Ja liegsim kādam nomniekam iespēju nomāt telpas, kā argumentu minot pasākuma scenārija neatbilstību ētikas vai kādām citām normām, mums būtu jānodrošina kritēriju kopums, pēc kura veicam pasākuma atbilstības izvērtējumu, taču to nevaram uzņemties,» Dienai norāda A. Tauriņa.