MiniDiena kopā ar centra Dardedze psiholoģi Dainu Dziļumu noskaidroja, kad un ko bērniem stāstīt par drošību, lai viņi atbildīgi rīkotos situācijās, kas var piemeklēt kā mājās, tā uz ielas un internetā, tai pašā laikā neizbiedējot mazos un neradot sajūtu, ka pasaule ir baisa vieta, kur no katra stūra uzglūn nepatikšanas.
Viens pats mājās
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērns viens pats bez pieskatīšanas var uzturēties mājās vai sabiedriskā vietā, sākot no septiņu gadu vecuma. Līdz tam viņš jāpieskata pieaugušajam vai citam bērnam, kas vecāks par 13 gadiem. Tomēr tas nenozīmē, ka nākamajā dienā pēc septītās dzimšanas dienas varat mazo atstāt vienu, dodoties uz darbu. Ir bērni, kas patiesi šajā vecumā spēj pavadīt vienatnē dažas stundas, aiziet līdz tuvējam veikalam, atnākt mājās no netālu esošās izglītības iestādes un tamlīdzīgi, taču daudzi vēl nav gatavi palikt vieni. Lai vai kā, jau laikus jāskaidro bērnam par drošību, kas jāievēro, esot vienam mājās. Vispirms tās ir tehniskās lietas, kas attiecas uz elektrību, gāzi un tamlīdzīgi - kā ieslēgt, izslēgt sadzīves tehniku, ja nepieciešams to lietot (piemēram, bērns vēlas uzsildīt ēdienu mikroviļņu krāsnī vai uzvārīt tēju). Šīs darbības sākumā jāiemācās pieaugušā klātbūtnē, nevis no atstātas lapiņas ar instrukciju! Otrs aspekts - bērnam jābūt zināmiem tālruņa numuriem, kur zvanīt, ja viņš nejūtas drošs vai ir saslimis, - 112 un, protams, vecāku tālruņa numuriem. Ko darīt, ja pie durvīm klauvē? Nekādā gadījumā nevērt vaļā! Lai arī ko tur esošais cilvēks stāstītu: ka ir no policijas, glābšanas dienesta vai ieceļotājs no kosmosa - nevērt vaļā durvis un nestāstīt par savu ģimeni, tās paradumiem, darbavietām! Ja svešinieks ir uzstājīgs, jāzvana policijai! Šīs situācijas vislabāk izspēlēt, izmēģināt kopā ar vecākiem, un tikai tad, kad pieaugušie redz, ka bērns ir gatavs un jūtas par sevi pārliecināts, atstāt viņu vienu mājās. Īpaša uzmanība jāpievērš pārgalvīgiem bērniem; iespējams, tieši bezbailīgie ir tie, kas būs gatavi palikt vieni pat vēlāk nekā bailīgie.
Pieaugušais spēj izglābt savu kaķīti
Tuvējais veikals tepat aiz stūra, lai jau bērns pats aizskrien pēc saldējuma, - bet, pirms tā nodomājat, izskaidrojiet, kā rīkoties, ja bērnu uzrunā svešinieks, piemēram, jautā ceļu un aicina iet līdzi, lai to parādītu, aicina aizvest kaut kur pavizināties savā auto vai atrast noklīdušu kaķēnu. Mēs parasti esam vedinājuši bērnus domāt, ka pieaugušie ir autoritātes, ka viņi jāklausa, tāpēc mazajiem nereti ir grūti atteikt, ja pieaugušais ko jautā vai piedāvā. Taču jāatgādina - nekādā gadījumā bērns nedrīkst iet līdzi svešiniekam! Lielam cilvēkam pašam jāspēj atrisināt sava noklīdušā mājdzīvnieka jautājums, jāatrod pareizais ceļš un tamlīdzīgi. Ja taujātājs ir uzstājīgs, pie kā vērsties pēc palīdzības? Ideālā gadījumā pie policista, pie apsarga, ja tādi ir tuvumā, bet visreālāk droši vien pie kāda veikala pārdevējas, katrā ziņā pie cilvēka, kam ir atpazīstama uniforma vai kas ir darbinieks kādā iestādē, piederīgs tai. Ja bērnu mēģina ievilkt mašīnā, māciet bēgt prom - virzienā, kas pretējs tam, kādā brauc auto. Bērns noteikti jautās - kāpēc? Kas var atgadīties? Atbildot detaļās nav jāieslīgst, arī speciāli biedēt nevajadzētu, ka apkārt klejo bērnu zagļi, bomži slepkavas vai tamlīdzīgi. Abstraktas šausmas izklausās neloģiskas, turklāt jāatgādina bērnam, ka sliktus cilvēkus pēc izskata atpazīt nevar, viņi var būt ģērbušies pavisam parasti, glīti un neuzkrītoši, uzvesties laipni un pieklājīgi.
Labie un sliktie noslēpumi
Kad gatavojam kādam dāvanu, ballīti, paziņojumu par priecīgu notikumu, kādu laiku gribam to paturēt slepenībā, lai būtu pārsteiguma efekts, - tie ir labie noslēpumi. Taču ir arī tādi, kas nomāc, - sliktie noslēpumi. Kad bērnu kāds ir iebiedējis, lai nestāsta, vai arī mazais pats jūtas samulsis, ja ir rīkojies slikti vai arī pret viņu kāds tā ir izturējies, pieskaroties intīmajām ķermeņa daļām, vai licis pieskarties kāda cita cilvēka intīmām vietām un tamlīdzīgi. Kas ir intīmās ķermeņa daļas, bērns var jautāt. Tās, ko piesedzam ar peldkostīmu, ejot peldēties. Stāstiet bērnam, ka viņa ķermenis ir viņa īpašums, un māciet atšķirt labos pieskārienus no sliktajiem! Starp citu, pie sliktajiem noslēpumiem pieskaitāmas arī bērna darbības internetā, par kurām vecāki neko nezina. Stāstiet mazajam, lai viņš neapstiprina draudzību sociālajos portālos ar svešiniekiem, lai nestāsta par savu ģimeni un ikdienas gaitām, jo mēs bieži vien nevaram zināt, kas slēpjas aiz stilīgās bildes un jautrā sarunu biedra, ja viņu nepazīstam.