Ultrakonservatīvie nikni
Irānas parlamenta un Ekspertu sapulces (ietekmīga garīdznieku institūcija, kas uzrauga valsts augstāko garīgo līderi un reālo vadītāju ājatollu Alī Hāmeneī un, ļoti iespējams, izraudzīsies viņa pēcteci) vēlēšanas, kas notika pagājušajā piektdienā, bija sava veida referendums 2013. gadā ievēlētā H. Rohanī centieniem salabt ar Rietumiem, kā rezultātā tika noslēgta vienošanās par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu un daļēji atceltas Irānai noteiktās starptautiskās sankcijas.
Reformu piekritēji un tā sauktie mērenie konservatīvie, no kuriem daudzi pēc rietumvalstu standartiem nav uzskatāmi par demokrātijas atbalstītājiem, Teherānā ieguva visas 30 deputātu vietas, kas galvaspilsētai atvēlētas 290 locekļu lielajā Irānas parlamentā. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka reformisti un mērenie kopā varētu būt ieguvuši vismaz 158 deputātu vietas, raksta The Washington Post.
Savukārt stingrā kursa piekritēji, kuri ar aizdomām uzlūko H. Rohanī panākto kodolvienošanos ar lielvarām un nevēlas neko dzirdēt par attiecību normalizēšanu ar Rietumiem, jaunajā likumdevēja sasaukumā ieguvuši 68 vietas. Līdz šim viņi kontrolēja 112 krēslus. Viņi var cerēt uz vēlēšanu otro kārtu, kurā tiks izlemts vēl vairāk nekā 50 vietu sadalījums.
Prezidenta H. Rohanī atbalstītie kandidāti labi startējuši arī Ekspertu sapulces vēlēšanās, iegūstot 52 no 88 vietām, atsaucoties uz Irānas Iekšlietu ministriju, vēsta Radio Brīvā Eiropa. Vietu Ekspertu padomē zaudējuši vairāki prominenti ultrakonservatīvie garīdznieki.
Tas ļoti sadusmojis Irānas tieslietu sistēmas vadītāju Sadiku Laridžanī, kurš paziņojis, ka reformisti ir sadarbojušies ar «amerikāņu un angļu medijiem», lai nepieļautu atsevišķu radikālo garīdznieku nepārvēlēšanu Ekspertu padomē. «Vai šāda rīcība ir režīma interesēs?» viņš jautāja paziņojumā.
Irānas parlamentā ievēlētas vismaz 14 sievietes, kas ir lielākais skaits kopš Islāma revolūcijas 1979. gadā. Ļoti iespējams, ka pēc vēlēšanu otrās kārtas aprīlī viņu skaits sasniegs 20.
Pārmaiņas nāks grūti
Prezidenta atbalstītāju panākumi vēlēšanās būs spēcīgs trumpis H. Rohanī rokās, lai virzītu reformas un padarītu Irānu atvērtāku pasaulei, tomēr sagaidāms, ka viņam nāksies saskarties ar spēcīgu pretdarbību no ultrakonservatīvā istablišmenta.
Hārvarda universitātes pētnieks Mādžids Rafizadē publikācijā izdevumā The National norāda, ka pārmaiņas nāks lēni un grūti, jo Irānu joprojām kontrolēs tādas ultrakonservatīvas institūcijas kā augstākā garīgā līdera ājatollas A. Hāmeneī administrācija, tieslietu sistēma, Revolucionārā gvarde un Izlūkošanas ministrija.
Savukārt Savienoto Valstu Miera institūta īpašais padomdevējs Irānas jautājumos Denjels Brambergs uzskata, ka H. Rohanī un viņa sabiedroto izaicinājums būs strādāt tā, lai neizprovocētu augstāko garīgo līderi un Revolucionāro gvardi, «kas var sodīt grupas, kuru darbību tie uzskata par draudu politiskajai sistēmai», raksta Foreign Policy.
Eksperts atgādina par A. Hāmeneī kontrolētās Uzraudzības padomes lēmumu dalībai parlamenta un Ekspertu sapulces vēlēšanās nepielaist lielāko daļu reformistu un mēreno konservatīvo kandidātu.
Analītiķi arī apšauba, ka Teherāna tuvākajā laikā varētu uzlabot attiecības ar Savienotajām Valstīm un Saūda Arābiju, ņemot vērā Irānas destabilizējošo lomu reģionā, tieši vai pastarpināti iesaistoties militāros konfliktos Sīrijā, Irākā un Jemenā, un tuvās attiecības ar Krieviju.