Sākotnēji figurēja divas personas - Lipmans un uzņēmējs Viesturs Koziols -, kas savā starpā cīnīsies par LHF prezidenta krēslu. Sapratis, ka nesavāks nepieciešamās balsis, Koziols ticies ar a/s Dinamo Rīga vadību. Tad arī dzimusi ideja uz federācijas prezidenta amatu virzīt Kalvīti. Pēc kongresa Koziols neslēpa, ka ideja par Kalvīti kā LHF prezidentu nākusi no a/s Dinamo Rīga padomes priekšsēdētāja Jura Savicka. Bijušais Latvijas premjerministrs Kalvītis joprojām ir Dinamo Rīga akcionārs un pirms Gunta Ulmaņa bija valdes priekšsēdētājs. Kalvītis LHF kongresā ieradās piecpadsmit minūšu pirms balsošanas. Tas bija liels pārsteigums Lipmanam. Kongresa laikā Kirovs sacīja, ka Kalvītis izteicies, ka pats negribot būt par priekšsēdētāju. Neviens no LHF biedriem Lipmana kandidatūru neizvirzīja prezidenta amatam. Par Kalvīti nobalsoja astoņpadsmit, divi bija pret, un viens atturējās. Pēc rūpīgi izplānotas kombinācijas varas maiņa Latvijas hokeja vadībā bija notikusi.
«Redzot, ka šobrīd hokeja sabiedrība ir saplēsusies, ir konflikti, nespēja rast kompromisu, lēmumos ir pārāk daudz autoritārisma, piekritu uzaicinājumam kļūt par LHF prezidentu,» pēc Kalvīša teiktā var noprast, ka viens no viņa pirmajiem risināmajiem uzdevumiem būs centieni konsolidēt hokeja sabiedrību un ieviest lielāku demokrātiju. «Tā ir dāvana Latvijas hokeja sabiedrībai, par ko man ir liels prieks,» tā Koziols komentēja Kalvīša ievēlēšanu.
Kalvītis LHF valdei izvirzīja Valentīnu Bļugeru, Ralfu Bukartu, Viesturu Koziolu, Edgaru Jansonu, Armandu Šteinbergu un Māri Martinsonu. No iepriekšējās valdes darbu turpinās divi - jurists Bļugers un hokeja kluba Mogo prezidents Martinsons. Klāt nākuši Koziols, HK Sāga vadītājs un Daugavas ledus halles apsaimniekotājs Bukarts, uzņēmējs Jansons un Dinamo Rīga padomes priekšsēdētāja padomnieks Šteinbergs. Par LHF valdes locekļu kandidātiem izvēlēti Oļegs Sorokins, Edgars Buncis un Jānis Kaverskis.
Amatu sadalījums norāda uz Dinamo Rīga pieaugošo ietekmi Latvijas hokejā. Kalvītis sola, ka ar jauno LHF valdi negrasoties būvēt jaunu sistēmu, bet gan sakārtot pastāvošo. Jaunais LHF prezidents savā runā norādīja uz, viņaprāt, nesakārtoto sistēmu. «Tādas valstis kā Dānija un Norvēģija, kas mums agrāk vispār nebija pretinieki, tagad mūs apspēlē. Ir pēdējais brīdis sakārtot Latvijas hokeja sistēmu, lai mums augtu talantīga jaunatne un profesionāli treneri un mēs spēlētu mūsdienīgu hokeju.
Kongresam reģistrējās trīsdesmit astoņi no 41 LHF biedra, bet tikai deviņpadsmit (!) bija balsstiesības. Apstiprināja gan divus jaunos biedrus - biedrību Hokejs priekam un Latvijas Inline hokeja centru, kuri ieguva balsstiesības.