46. lappušu biezajā dokumentā, kas publicēts Kremļa interneta vietnē, teikts, ka tā jaunā redakcija tapusi, reaģējot uz NATO «nepieņemamajiem» plāniem izvietot militāro infrastruktūru tuvu Krievijas robežām. Jaunajā doktrīnā uzsvars likts uz Krievijas kara flotes izvēršanos Atlantijas okeānā un Arktikā.
«Mūsu pastiprinātā uzmanība Atlantijas okeānam saistīta ar faktu, ka pēdējā laikā notikusi aktīva NATO paplašināšanās, kuras rezultātā alianse ir sasniegusi mūsu robežas,» paskaidrojis Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins. «Krievijas Federācija, protams, uz to reaģēs.» Jaunajā doktrīnā izvirzīts mērķis «garantēt adekvātu Krievijas jūras kara spēku klātbūtni» Atlantijas okeāna reģionā, raksta AFP.
Savukārt ar energoresursiem bagātajā Arktikas reģionā, kur klimata izmaiņu dēļ pēdējās desmitgadēs ievērojami samazinājusies sniega un ledus sega, paredzēts palielināt Krievijas militāro klātbūtni, lai «samazinātu draudus nacionālajai drošībai un garantētu stratēģisko stabilitāti», teikts doktrīnā.
Lai to paveiktu, Krievija attīstīšot Ziemeļu kara floti, kuras vajadzībām tikšot uzbūvēti ar atomenerģiju darbināmi ledlauži, no kuriem pirmais tikšot nodots ekspluatācijā 2017. gadā, vēsta raidsabiedrība Deutsche Welle.
Jaunā doktrīna arī paredz nostiprināt Krievijas jūras spēku «pastāvīgu klātbūtni» Vidusjūrā, kā arī attīstīt militāro infrastruktūru Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, ko Krievija anektēja 2014. gada martā. Krimā izvietota Krievijas Melnās jūras kara flote, tādēļ esot jānostiprina Krievijas stratēģiskās pozīcijas Melnās jūras reģionā.