Premjere plānojusi tikties ar visām opozīcijas partijām - Latvijas Reģionu apvienību, No sirds Latvijai un Saskaņu -, lai pārrunātu nākamā gada valsts budžetu un jautājumu par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā, Dienu informēja premjeres pārstāve Aiva Rozenberga. Uz vaicāto, vai L. Straujuma varētu kādai no partijām izteikt arī konkrētus priekšlikumus par iespējamo sadarbību, A. Rozenberga mudināja ar šo jautājumu vērsties pie Vienotības vadības.
No kvotām neatsakās
Vienotības frakcijas vadītājas vietnieks, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis Dienai apstiprināja, ka 2016. gada budžeta projektā uz 2. lasījumu varētu atbalstīt arī opozīcijas deputātu priekšlikumus, izvērtējot tos pēc būtības. Viņš nenoliedza, ka plānots aptuveni miljonu eiro sadalīt pēc deputātu ieskatiem. Iepriekš tāda naudas dalīšana ir izraisījusi kaislības, jo netiek pamatots, kāpēc vienas pašvaldības objektam tiek piešķirts finansējums, bet citai pašvaldībai, kurai tas būtu pat vairāk nepieciešams, - ne.
Tieši tāpēc pret šo principu ir viens no LRA līderiem A. Ence, kurš uzskata: «Tā ir vēlētāju uzpirkšana, kuru mēs nevaram atbalstīt.» A. Ence nevarēja atbildēt, ko LRA apvienība vēlētos saņemt kā pateicību par atbalstu valdībai grūtā brīdī, palīdzot nodrošināt vairākumu nacionālajai pozīcijai bēgļu jautājumā. «Mēs nevēlamies neko pretim, mums bija svarīgs valsts reputācijas jautājums,» apgalvoja A. Ence. K. Šadurskis uzskata, ka Saeimas deputātiem ir tiesības iesniegt budžetā savus priekšlikumus un tos nevar atstāt bez ievērības. Arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) neiebilst ne pret kvotām, ne pret to, ka nauda tiek opozīcijas pamanītiem mērķiem, atzina ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. ZZS pati bijusi opozīcijā un neesot skaudīga. Ja LRA tas nav pieņemami, acīmredzot partijai neesot tādas kapacitātes, lai izvērtētu ierosinājumu lietderību, ar ko ZZS eksperti veiksmīgi tiekot galā.
Retoriku var mainīt
Vienotības atmaigšanu pret LRA Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), visticamāk, jau sajutusi, par ko liecināja NA politiķu domu apmaiņa sociālajos tīklos. «Migrantus uzņemsim, bet viņu tradīcijas gan nicināsim. Vai tāda ir LRA pozīcija? Migrantiem te nav jābūt vispār, ar vai bez burkām!» vietnē Twitter bija ierakstījis NA valdes loceklis un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks, reaģējot uz LRA ierosinājumu liegt publiskās vietās aizklāt seju. «Mans personīgais viedoklis ir, ka Vienotība cenšas LRA piesaistīt koalīcijai, lai mazinātu Nacionālās apvienības ietekmi tajā,» Dienai sacīja J. Iesalnieks. Viņš pieļāva, ka Vienotība būtu gatava iedot LRA kādu no savām ministrijām. To, ka Vienotība «šādu kursu ir uzsākusi», pamanījis arī A. Brigmanis. Viņam nebūtu iebildumu, «ka Vienotība savā politiskās pārraudzības lauciņā dalās ar LRA».
Pēc LRA līdera Mārtiņa Bondara uzstāšanās ceturtdien Saeimas sēdē nav viegli iedomāties viņa iekļaušanos koalīcijā. Bija iespaids, ka aktiermeistarībā viņš cenšas pārspēt kolēģi, šīs jomas profesionāli Artusu Kaimiņu. «Kungi! Pilnīgi piekrītu, ka Ministru kabinets nav spējīgs organizēt šo darbu. Bet paklausieties! Kāpēc mainīt likumdošanu un noņemt no Ministru kabineta darbu un pārlikt to uz Saeimu? Tad jau labāk mainīt visu Ministru kabinetu!» plaši žestikulējot, sacīja M. Bondars par NA rosinājumu lēmumu par bēgļu uzņemšanu pieņemt Saeimas sēdē. To parlaments arī konceptuāli atbalstīja. Par balsoja NA, ZZS, Saskaņa, No sirds Latvijai un A. Kaimiņš. Pārējie LRA deputāti bija pret, bet Vienotība atturējās. J. Iesalniekam esot grūti iedomāties, kā A. Kaimiņš varētu iekļauties koalīcijā, taču par M. Bondara spēju mainīt savu retoriku atbilstoši situācijai gan viņš nešaubās. Arī K. Šadurskis uzskata - kamēr politiķis ir opozīcijā, šāda retorika pieder pie spēles noteikumiem, bet no vēstures zināms, ka, nonākot valdībā, tā mainās. K. Šadurskis atzīst: «Pie vājas koalīcijas ir svarīgi uzturēt attiecības ar opozīciju, bet viss pārējais gan ir fantāzijas.» Viņš arī lika saprast, ka Vienotība neplāno atdot LRA kādu savu ministriju.