2014. gadā Valsts policija konstatēja svara pārkāpumus 47 kravas mašīnām, bet 2015. gadā, kaut gan tas ir tikai pusē, protokoli izrakstīti 60 pārkāpējiem. Pārslogotās kravas nav vienīgais pārkāpums. Policisti kontrolē arī to, vai šoferi ievēro atļauto stundu skaitu pie stūres, vai gabarītu lielumi ir atbilstoši. Pieaugošais protokolu skaits lielā mērā ir saistīts ar kontroļu palielināšanos, kaut gan līdz pilnībai vēl ir ejams tāls ceļš.
Lietuvieši krāpjas
Patiesībā situācija ir kritiska. Svaru visvairāk pārkāpj pārvadātāji no Lietuvas, lielākoties tie ir baļķvedēji. «Visticamāk, tas ir vājo kontroļu dēļ. Visā Latvijā strādā vien 25 kontrolieri. Lietuvā kontrolieru skaits tuvojas simtam un šoferi baidās pārvadāt neatļauta svara kravas. Tāpēc arī ceļi viņiem tik labi. No pārvadātājiem esmu dzirdējis, ka lietuvieši līdz Latvijas robežai atbrauc ar divām kravas mašīnām, tad visus baļķus pārkrauj vienā un iebrauc Latvijā. Tas nozīmē, ka pa mūsu ceļiem brauc viena kravas mašīna ar smagumu, ko Lietuvā likums atļauj vest tikai diviem baļķvedējiem,» atklāj A. Romanovs.
Paralēli tam, ka trūkst cilvēkresursu kravas smaguma kontrolei, arī tehniski Latvijā nav iespējams nodrošināt pienācīgas pārbaudes. Tām ir vajadzīgi specifiski laukumi. Tomēr to skaits laika gaitā nevis tiek palielināts, bet tieši pretēji - laukumi tiek slēgti. Tagad Latvijā tie ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Protams, pārbaudes notiek arī bez īpaši betonēta plača, tomēr ir jārēķinās ar zināmiem sarežģījumiem. «Reizēm, kad apturam kravas auto, mums tas ir jāvelk kādus 10-20 kilometrus uz vietu, kur varētu izvietot svarus. Lai nosvērtu, ir nepieciešams asfaltēts, taisns laukums, kas būtu daudzmaz tīrs,» skaidro A. Romanovs.
Pieļaujamais kravas automašīnas svars ir līdz 40 tonnām. Pirms vairākiem gadiem tika pieņemts lēmums, ka va/s Latvijas Valsts ceļi baļķvedējiem izsniedz speciālas atļaujas, kas dod zaļo gaismu pat līdz 52 tonnu lielam svaram. Atļauja pārsvarā ir visiem pārvadātājiem, kas sadarbojas ar Latvijas valsts mežiem. «Ar šādu svaru viņi drīkst braukt gan ziemā, gan vasarā. Manuprāt, tas nav pareizi. Esmu runājis ar Igaunijas kolēģiem, viņi atklāja, ka Igaunijā 52 tonnu smagums ir pieļaujams tikai ziemā, turklāt tikai tad, kad gaisa temperatūra ir vismaz -15 grādu. Šādu smagumu spēj izturēt tikai sasalis asfalts,» stāsta Valsts policijas pārstāvis, piebilstot, ka Latvijā paši ceļu būvētāji mēdz pārkāpt atļauto svaru. Policija iespēju robežās veic pārbaudes, tiesa gan, viņi to var darīt tikai brīžos, kad transportlīdzeklis ir izbraucis no zonas, kur ceļu būves darbi tiek veikti.
Prasīs naudu
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss Dienai atzīst, ka Latvijā ir daudz ceļa posmu, ko pamatīgi sabojājušas pārslogotās kravas automašīnas. Visvairāk to var novērot vietās, kur aktīvi notiek mežiz-strādes darbi. Tāpat kā piemēru ministrs min arī Brocēnu apkārtni, kur kaitējumu ceļa segumam nodara cementa vedēji. Kaut gan A. Matīss apzinās situāciju, viņš atzīst, ka ceļu seguma piemērošana vēl smagākām kravām izmaksātu krietni dārgāk.
«Mums kā tranzītvalstij smagās automašīnas ir ikdienišķa lieta. Visi ceļi tiek projektēti pēc Eiropas Savienības normām tā, lai izturētu kravas auto slodzi, proti, 40 tonnas. Tā ir mūsu prioritāte, jo tomēr tranzīts mūsu valstij ir ļoti svarīgs. Problēma rodas tajā brīdī, kad kravas auto pārsniedz šo normu. Protams, es gribētu aktīvāku policijas darbu, bet ir jārēķinās ar tiem resursiem, kas mums ir. Manuprāt, nākamā gada budžetā policijai šim nolūkam ir jāpiešķir papildu līdzekļi,» uzsver ministrs.
Latvijas Valsts ceļu priekšsēdētājs Jānis Lange atzīst problēmu, tomēr norāda, ka vairumā gadījumu kravas auto pārslodzes ir nelielas. Tajā pašā laikā viņš bilst, ka ir apstākļi, piemēram, pavasara atkusnī vai tad, kad ceļa klātne ir pārmitrināta, kad pat vienas ass pārslodze ceļa segumu var sagraut. «Autoceļa segas tiek projektētas 20 gadu kalpošanas laikam. Regulāras pārslodzes var samazināt šo kalpošanas laiku. Lai tas nenotiktu, autoceļu pārvaldītājam var nākties par nodokļu maksātāju naudu plānot un veikt papildus periodisko atjaunošanu,» skaidro J. Lange.
Viņš uzsver arī citu problēmu. Autoceļu pārslogošana rada ietekmi uz godīgu konkurenci. Tie pārvadātāji, kas regulāri pārkāpj atļautās slodzes, iegūst priekšrocības pret godīgajiem pārvadātājiem. «Negodīgi pārvadātāji ir tendēti ne tikai pārkāpt atļautās slodzes, bet izvairīties arī no nodokļu maksāšanas,» atzīst J. Lange, piebilstot, ka par negodīgo pārvadātāju radītajām sekām maksā visi nodokļu maksātāji.