Kaut kas tajā vēlmē sasaldēt mirkli vizuālajā jeb fotogrāfijas formātā ir! Turklāt kaut kas vairāk, ne tikai masu psihoze ar ļoti labām kamerām un filtriem apveltītu viedtālruņu īpašnieku vidū, dažādas interneta vietnes pārpludinot ar plašas kvalitātes un sižetiskā diapazona bildītēm.
Iespējams, mūsdienās fotogrāfijai mākslas statusu piešķir tieši koncepts un konteksts. VEF Kultūras pils Skulptūru zālē skatāma čehu avangarda fotogrāfu Lukaša Jasanskija un Martina Polāka izstāde Krāsu fotogrāfija, kas ir daļa no fotogrāfa Ivara Grāvleja kūrētā projekta Starp fotogrāfu un (ne)fotogrāfu. Projekta iecere ir testēt un manipulēt ar fotogrāfijas māksliniecisko vērtību un kvalitāti dažādos kontekstos un kultūrvidēs.
Sērija Krāsu fotogrāfija iecerēta kā parodija par klusās dabas žanru fotogrāfijā. «Mākslinieki ironizē par izvēlēto priekšmetu kombinācijām un no glezniecības pārņemto kompozīciju, vienlaikus atsaucoties uz XIX. gadsimta glezniecību un pašmāju folkloru. Kā zināms, fotogrāfija vienmēr centusies atbrīvoties no glezniecības ietekmes,» stāsta I. Grāvlejs.
Izstādē skatāmie laikmetīgās fotomākslas darbi ir eksperiments ar foto kvalitāti un kontekstiem. Piemēram, gan formāli, gan tematiski amatieru radītās skulptūras VEF Skulptūru zālē labi mijiedarbojas ar fotoamatieru estētikā radītajiem attēliem, tā veidojot nejaušu stāstu ar vēstījumu.
Vairāku elementu sintēze veido veseluma sajūtu. «Mākslinieciskā vērtība nolasāma tieši kontekstā. Iespējams, ja amatieris vēros šo izstādi, viņš uztvers pavisam citu vēstījumu, varbūt pat nenovērtēs sākotnējo domu. Jebkurai mākslai ir sava estētiskā izpratne, un tā atkarīga ne tikai no mākslas radītāja priekšstatiem un ieceres, bet arī no skatītāja sagatavotības un vietas, kur šī māksla atrodas,» domā I. Grāvlejs, uzsverot, ka dažādās valstīs pat Eiropā vienā mākslas žanrā ir dažādas izteiksmes, atšķirīgi estētiskie kritēriji. Fotogrāfu Lukaša Jasanskija un Martina Polāka radošo darbību I. Grāvlejs redz kā turpinājumu čehu avangarda fotogrāfijai - Jaromiram Funkem, Jozefam Sudekam un Janam Svobodam.
L. Jasanskija un M. Polāka pieeja ir postmoderna, tajā galvenie aspekti ir ironija, banālu, garlaicīgu, šķietami ikdienišķu tēmu izvēle un apzināts neveiklums.
Abi fotogrāfi ir vieni no atzītākajiem autoriem čehu laikmetīgajā mākslā. Rīgā skatāmie darbi radīti analogajā fototehnikā ar lielformāta kameru.
Lai attēlotu kompozicionāli sakārtotus dzīvās un nedzīvās dabas objektus, mākslinieki izvēlējušies klusās dabas žanru. Jāsaka arī, fotogrāfijas ir gleznieciskas un estētiski skaistas.