Sagatavotajā koncepcijā vēl piedāvāts nepieciešamās izglītības ieguvi organizēt sadarbībā ar Nacionālās aizsardzības akadēmiju. Trešais variants paredz atsevišķas fakultātes izveidošanu kādā no Latvijas augstākajām mācību iestādēm, ar kuru IeM būtu ilgtermiņa sadarbība, un šim modelim priekšroku dotu arī R. Kozlovskis. Ministrija gatavojot arī profesiju standartu, kas nosaka profesionālās kvalifikācijas prasības, kuras ir atšķirīgas, piemēram, kārtības policistiem un Kriminālpolicijas darbiniekiem, un tām jāatspoguļojas arī mācību programmās.
Taču atslēgas jautājums esot atalgojumu sistēmā, kam jāmotivē mācīties šajās specialitātēs. Lai persona nodarbotos ar kibernoziegumiem, viņai ir jābūt ar juridiskajām un tehniskajām zināšanām, «taču par 600 eiro lielu atalgojumu mēs šādus speciālistus nedabūsim», sacīja ministrs.
Komisijas sēdē deputāti gan norādīja uz vēl vairākām vājajām vietām. Juris Vectirāns (ZZS) pieļāva, ka topošajiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem varētu būt grūtības studēt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kur prasa labas fizikas un matemātikas zināšanas. Ringolds Balodis (NSL) izteica šaubas par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) spēju nodrošināt nepieciešamā līmeņa izglītību. Turklāt iekšlietu sistēmā strādājošajiem ir vajadzīga arī laba fiziskā sagatavotība. Savukārt Kārlis Seržants (ZZS) nebija pārliecināts, vai civilās augstskolas vispār var sagatavot augsta līmeņa operatīvos darbiniekus un izmeklētājus, ko koledža, viņaprāt, pat varot izdarīt labāk.
Tagad iekšlietu struktūrām speciālistus gatavo vairākas koledžas. Ir Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, kas sadarbojas ar RTU, dodot iespēju iegūt arī maģistra grādu šajās specialitātēs. Valsts robežsardzes koledža Rēzeknē sagatavo speciālistus darbam robežsardzē, un tai līdzīgi ir līgums ar Rēzeknes Augstskolu. Abām koledžām ir arī praktiskajam mācību procesam nepieciešamā infrastruktūra. Izglītību darbam policijā var iegūt arī Valsts policijas koledžā, kurai ir sadarbība ar RSU. Tieši policijā strādājošo nepietiekamā kvalifikācija, kādu viņi savulaik varēja iegūt Latvijas Policijas akadēmijā, tiek minēta kā viens no iemesliem, kāpēc Valsts policija nespēj kvalitatīvi veikt izmeklēšanu.
Latvijas Policijas akadēmiju likvidēja 2010. gada 1. janvārī, un lēmumu par tās darbības izbeigšanu valdība pieņēma laikā, kad iekšlietu ministre bija Linda Mūrniece (tagad - Abu Meri). Tolaik bija ekonomiskā krīze, un viens no šī lēmuma iemesliem bija saistīts ar centieniem ietaupīt finansējumu. Papildus tika norādīts uz to, ka daudzi akadēmijas beidzēji aiziet strādāt nevis uz policiju, bet privātajām struktūrām, jo šī mācību iestāde sagatavoja arī tiesību zinātņu speciālistus. To Saeimas komisijas sēdē trešdien atgādināja R. Balodis, kurš savā laikā kā eksperts piedalījās Policijas akadēmijas akreditācijā un bija informēts arī par tās likvidēšanas apstākļiem. Viņš dod priekšroku studiju programmas izveidošanai pie kādas augstskolas.