Šis pieauguma samazinājums noticis, neraugoties uz ekonomisko izaugsmi veicinošu faktoru - naftas cenu strauju krišanos, kas var būt labvēlīga daudzām pasaules valstīm.
SVF uzskata, ka stiprāks izrādīsies negatīvais faktors - ievērojami zemāks investīciju līmenis.
Daudz bažu rada eirozona. SVF paredz, ka ekonomikas atkopšanās tajā turpināsies, taču izaugsme sasniegs tikai 1,2% šogad un 1,4% 2016. gadā. Galvenais Eiropas Centrālās bankas uzdevums tagad būšot tikt galā ar deflāciju - preču un pakalpojumu cenu samazināšanos, kas pašlaik notiek.
SVF vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs intervijā BBC gan uzsvēris, ka deflācija ir nelabvēlīga un satraucoša, taču pati par sevi tā «nav nāves skūpsts, kas apturēs ekonomikas atkopšanos». Tajā pašā laikā esot iespējams, ka deflācija var veicināt eirozonas parādu krīzes atgriešanos. Cenu samazināšanās radot problēmas parādniekiem, jo to ienākumi vai, ja runā par valdībām - nodokļu ieņēmumi - šādā gadījumā var kristies, taču parādu apjomi parasti nesamazinās.
Bloomberg uzsver, ka noteiktu iespaidu uz pasaules ekonomiku atstās arī Ķīnas ekonomiskās izaugsmes samazināšanās no 7,8% 2013. gadā līdz 7,4% pērn. SVF prognozē, ka 2015. gadā tā samazināsies vēl vairāk - līdz pat 6,8%.
Krievijai šim gadam tiek prognozēta ekonomikas samazināšanās par 3% un nākamajam gadam - par 1%.