Neviena mazā, plānā maisiņa nav - nosveru un cenu uzlīmēju tieši uz cukīni, taču esmu aizmirsusi auduma iepirkumu maisiņu un man nākas nopirkt plastikāta, bet tam pienāksies «otrā dzīve», kļūstot par miskastes maisu. Atkritumus es nešķiroju, jo manas mājas tuvumā šķirošanas tvertņu nav, bet saimnieki, kas pagalma stūrī novietojuši vairākus parastos lielos konteinerus, šķirošanu neuzskata par vajadzīgu… Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem Latvijā šobrīd tiek pārstrādāti tikai 9% atkritumu, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā, tādēļ priecē, ka biedrība homo ecos: ir ķērusies pie sabiedrības izglītošanas par pārtikas iepakojuma atkritumu samazināšanu, uzsākot kampaņu Uzmanību! Maisbergs!.
Ar kampaņu pret atkritumu kalniem
«Zemie atkritumu pārstrādes rādītāji nozīmē, ka ļoti daudz izmantojamo resursu tiek apglabāti poligonos. Turklāt no nākamā gada visā Latvijas teritorijā vajadzētu būt nodrošinātai dalītai atkritumu vākšanai, un, tā kā trešā daļa no visiem mājsaimniecību atkritumiem ir tieši dažādi iepakojuma materiāli, tad likumsakarīgi, ka mēs atkal par to runājam,» par kampaņas aktualitāti stāsta biedrības homo ecos: projektu vadītāja Agita Pusvilka. Biedrības un portāla Draugiem.lv septembrī veiktajā aptaujā vairāk nekā 62% aptaujāto vecumā no 18 līdz 75 gadiem (kopumā tika aptaujāts 1071 cilvēks), apgalvo, ka viņus uztrauc iepakojuma ietekme uz vidi, diemžēl šī pati aptauja rāda arī to, ka pavisam neliela daļa aptaujāto būtu ar mieru, piemēram, ņemt līdzi savu iepakojumu, dodoties iepirkties, un tādējādi samazināt iepkojuma patēriņu. «Kampaņas nosaukums Uzmanību! Maisbergs! radies, lai akcentētu plāno vieglās plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas nepieciešamību, jo šie maisiņi, pirmkārt, radušies, izmantojot neatjaunojamos dabas resursus - naftu, otrkārt, tie lielākoties nonāk apglabāšanai atkritumu poligonos, jo Latvijā tos nepārstrādā,» skaidro Agita. Arī iedzīvotāju aptauja rāda - cilvēki apzinās, ka tirdzniecībā šo maisiņu ir pārāk daudz, bet pozitīvi, ka vairāk nekā puse - 52% - maisiņus izmanto atkārtoti dažādām saimniecības lietām. 70% aptaujāto uzskata, ka maisiņu patēriņš samazinātos, ja par tiem būtu jāmaksā papildus, un par šādu risinājumu šobrīd domā arī Eiropas Komisija, tāpēc jau šodien vajadzētu mācīties iepirkties, izmantojot maisiņus iespējami maz.
Gandrīz visu sašķiroto var pārstrādāt
A/s Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis stāsta - Latvijā ir vairāk nekā 2400 šķirošanas punktu un 65 šķirošanas laukumu. «Šķirošanas infrastruktūras izveidē būtiska loma ir visām iesaistītajām pusēm - namu apsaimniekotājiem, pašvaldībai un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem. Ne vienmēr šī kopsadarbība ir veiksmīga, kā rezultātā iedzīvotājiem šķirošanas konteineri nav pieejami pietiekamā skaitā un izdevīgā vietā,» atzīst K. Zakulis. Iedzīvotāji ir aicināti dalītās vākšanas konteineros šķirot visa veida papīra un kartona iepakojumu (arī kartona sulu un piena pakas), stikla pudeles un burkas, PET pudeles, skārda bundžas, izlietotās sadzīves ķīmijas un kosmētikas pudeles, polietilēna plēves un maisiņus u. c. Savukārt šķirošanas laukumos iedzīvotāji var nodot ne tikai dažāda veida iepakojumu, bet arī videi kaitīgās preces, lielgabarīta atkritumus, logu stiklu, nolietoto elektrotehniku u. c. Šķirošanas laukumu Latvijas karte ir pieejama www.zalais.lv. Pārstrādes iespējas pagaidām nav vienreizlietojamajiem traukiem, plastmasas olu bretēm, jogurta un krējuma trauciņiem, saldējuma papīram un keramikas pudelēm. Tāpēc šo iepakojumu nevajadzētu mest dalītās vākšanas konteineros. «Latvijā labi ir attīstīta dažādu polimēru materiālu pārstrāde. Piemēram, visas Latvijā sašķirotās PET pudeles pārstrādā Jelgavā rūpnīcā PET Baltija, bet plēves un dažāda veida cieto plastmasu Olainē - rūpnīcā Nordic Plast,» stāsta Zakulis. Bieži vien neērtības rada fakts, ka īsti nezinām, kurā kategorijā konkrētais iepakojums ietilpst. Bet Zaļā punkta direktors skaidro - nevajadzētu lauzīt galvu, vai šo konkrēto šampūna pudelīti drīkst vai nedrīkst mest pie plastmasas. Ja ir tukša pudelīte, viegli to izskalojam un liekam plastmasai paredzētajā konteinerā, jo pēc tam viss konteineru saturs uz šķirošanas līnijām tiek profesionāli pāršķirots. Galvenais ir nemest pārējos sadzīves atkritumus dalītās vākšanas konteineros. Tādā gadījumā citu cilvēku sašķirotais var kļūt nederīgs, jo pie liela sadzīves atkritumu piejaukuma viss konteinera saturs nonāks poligonā.