Četrdesmitie un piecdesmitie gadi laukos bija skarbi. Iekoptās privātās saimniecības jaunā vara likvidēja, un to īpašniekiem vēl paveicās, ja viņus neieskaitīja budžu kārtā un neaizsūtīja uz Sibīriju. Vietā tika ieviestas kolektīvās saimniecības ― kolhozi un sovhozi. Ideja pati par sevi nebija slikta, taču padomju izpildījumā – neefektīva, ko parāda, piemēram, šādi skaitļi: Padomju Savienībā audzētie 22 miljoni govju kopumā deva tikpat daudz piena, cik Amerikas 10 miljoni lopiņu. Nevienam nebija noslēpums, ka mājas cūciņa un mājas gotiņa bauda labākus dzīves apstākļus nekā to kolhoza radinieces, jo tika barotas tā, ka šodien to grūti pat iztēloties: ar maizi.
Par blēdībām ar traktoriem domāto degvielu, par kolhozu "blakusbiznesu", par somu pirtīm sagādnieku lutināšanai un citām šodien jau piemirstām lauku dzīves ainām – jaunākajā Sestdienas numurā rubrikā par padomjlaikiem!