Vecu cilvēku padara tas, ka viņam nav ko darīt un nav mērķa, uz ko virzīties. «Tad tu vienkārši atrofējies. Un ja smadzenes netrenē, tās paliek dumjas,» spriež Kroders. Piedāvājis būt uz «tu», divarpus stundu garajā intervijā viņš ne reizi nezaudē sarunas pavedienu un arī neizplūst garumgaros atmiņu stāstos. Tam viņam neatliek laika, tāpat kā savas jubilejas apcerēšanai. Jāstrādā. Šobrīd Kroders iestudē Tenesija Viljamsa lugu Orfejs nokāpj ellē un pirms viesizrādēm Rīgā mēģina Šekspīra Karali Līru, kas nav spēlēts teju gadu, bet nākamnedēļ tiks izrādīts Nacionālajā teātrī. Pats režisors uz Rīgu nebrauks, viņam tepat Valmierā esot labi. Teātrī, kurā Kroders ne tikai strādā, bet arī dzīvo.Tu vienmēr par savu izsūtījumu stāsti tikai jokus. Kā tu tā vari?Man dzīvē tās humora izjūtas ir drusciņ par daudz. Katrā lietā ir sava smieklīgā puse. Mēs divi - otrs bija čalis no Besarābijas - bijām pusdzīvi no badošanās. Mūsu uzdevums bija apglabāt tos, kas no bada nomiruši. Objektīvi tas ir šausmīgi. Bet mēs viens otram pametām pa kādai muļķībai, iznāca karātavu humors.Uz to nopietni raugoties, varētu sajukt prātā.Tur neviens nesajuka prātā. Pirmajā ziemā pie Jeņisejas mani un sešus Pievolgas vāciešus ielika vienā barakā kā tādus, kas droši vien tik un tā nosprāgs, tāpēc nav vērts ar viņiem nodarboties. Viens cingas dēļ bija spējīgs tikai rāpot — tas bija lielākais joku plēsējs. Nekad neesmu tik daudz smējies kā pa to laiku, kamēr dzīvojām tai barakā.Vai no Saeimas atlaišanas mums būs kāds labums?Pati Saeimas atlaišana jau ir labums. Mūsu kļūda ir viena: ja visā pasaulē ir partijas, tad mums ar’ vajag. Guntis Ulmanis sākumā teica: partijas ir demokrātijas garants. Taisni otrādi. Visa nelaime ir partijās. Jāmaina Satversme, lai es varu ievēlēt tos cilvēkus, kurus gribu, nevis man par veselu listi jābalso.Kas tevī pašā ir no Hamleta?Būt vai nebūt. Būt nozīmē, ka tu esi tāds, kāds esi un tev nekam nav jāpielāgojas. Nebūt — ka tu pielāgojies vispārīgajai sistēmai, pazaudē savu individualitāti.Vai tev nekremt, ka uz vieglākiem gabaliem iet vairāk publikas?Nē, tas jau cilvēka dabā. Cik tad Latvijā cilvēku ir lasījuši Prustu? Atzīšos, es arī tikai vienu grāmatu no astoņām esmu izlasījis pamatīgi (smejas), toties Fantomasu jaunībā izrāvu visus piecpadsmit!Visu rakstu par režisoru Oļģertu Kroderu lasiet Sestdienā!
Krodera būt vai nebūt
Visrunīgākais Kroders kļūst pret vakaru — tā ir viņa dienas mundrākā daļa, tāpēc intervija, kas sākas desmitos vakarā, Valmieras teātra režisoram ir taisni laikā. Un nekādas gulšņāšanas vai gaušanās par vecumu. Štrunts, ka deviņdesmit — ne jau gadi cilvēku padara vecu, bet domāšana. Pirms gada žurnālam Una Kroders teica, ka fiziski jūtas vecs, bet principā tāds nav.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.