Rātslaukumā ap Rolanda statuju ik dienas grozās un piedāvā savus pakalpojumus ekskursiju vadītāji ar dažādu valstu karodziņiem rokās. Lai cik labi krieviski runātu latvietis, krievi tomēr gribot, lai par tiem stāsta vietējais krievs. Jā, arī mēs to gribam. Vienojamies ar pašnodarbināto gidi Svetlanu — divu, divarpus stundu ekskursija mums maksās 25 latus. Firmas plēšot daudz dārgāk.
Ekskursiju sāk turpat Rātslaukumā: Melngalvju nams, Rātsnams, Rolanda statuja, turpat arī Okupācijas muzejs un Strēlnieku piemineklis. Abiem pēdējiem gan tuvumā neejam. Vaicāta par strēlniekiem, gide diezgan bezkaislīgi paskaidro, ka agrāk piemineklis skaitījies sarkanajiem strēlniekiem, jā, jā, tiem, kuri Ļeņinu sargāja, bet tagad visiem latviešu strēlniekiem. Taču, pieejot tuvāk, tās zvaigznes pierē varot redzēt. Īsti skaidrs gan nepaliek, ko darīja pārējie, nesarkanie strēlnieki. Par «jūtīgajām» tēmām gide garā polemikā neielaižas un uz papildjautājumiem ārpus sagatavotā stāstījuma atbild strupāk.
Tendenciozitāti un profesionālisma trūkumu kopumā mūsu gidei pārmest nevar, tiesa, par Rātslaukumā dežūrējošo gidu darbu esot dzirdētas dažādas atsauksmes, tajā skaitā sūdzības par savdabīgu vēstures traktējumu un pat pilnīgu dezinformāciju. Mūsējā tikai akcentē lietas, kas krievus varētu interesēt vairāk, stāsta par Pētera I gaitām Rīgā, tāpat par Meņšikovu, par slaveno krievu seriālu varoņiem Štirlicu un Šerloku Holmsu, kuri labi sadzīvo Jaunielā. Vairākkārt tiek pieminēts mecenāts, ēku un pieminekļu atjaunotājs Jevgeņijs Gombergs un bijušais baņķieris Valērijs Kargins un viņa sieva, pirmais krievu tautības mērs Nils Ušakovs - šie vārdi tūristiem gan neko neizsaka, taču tam, šķiet, jānozīmē, ka tieši krievi par Rīgu rūpējas. Taču Brīvības piemineklis netiek parādīts un pat ne pieminēts.
«Reiz man bija ekskursija ar augsta ranga Krievijas robežsardzes virsnieku, un tas bija bišķiņ iesprindzis, teica: tad jau iznāk, ka Padomju Savienība bija arī Krieviju okupējusi! Tieši tā – atbildēju,» stāsta cits, latviešu gids Pēteris. Secinājums — Vecrīgas ekskursija apskatāmo objektu ziņā ir ļoti interesanta, taču gidu stāstījums un faktu interpretācija var būt stipri atšķirīga. Latvijā nav valsts līmenī atzītu standartu un regulējuma tūrisma gidu sertifikācijai. Ekonomikas ministrija uzskata, ka šāds regulējums tikai radītu papildu administratīvo barjeru tieši vietējo tūrisma gidu saimnieciskajai darbībai. Turklāt, lai radītu struktūru, kas nodarbotos ar standartu izstrādi, pārbaudēm, sertifikāciju būtu nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, kuru valstij, kā zināms, nav. Tādējādi gidu sertifikātus un diplomus var drukāt jebkurš, arī es ar savu mājas printeri.
Par iespaidiem ekskursijā, maršruta līkumiem un interesantiem faktiem, kā arī to, kāda ir latviešu tautības gidu pieredze ar krievu grupām, lasiet Sestdienā!