Ja pavisam agri, kad patiesībā vēl nakts, bet kaut kur gaisā jau tomēr nojausma par rītu, nostājas meža vidū, tad var dzirdēt, kā pasaule elpo. Vēl kā gulēdama. Līdz lēnām sāk staipīties, iekrekstas. Koks iečīkstas, putns iedziedas, ronis jūrā sakustas. Un tu esi kļuvis par tā visa daļu. Vienmēr tāds esi bijis. Vienmēr būsi. Daļa no vissakrālākās celtnes, kāda vien iespējama.
Varbūt tieši tā arī ir tā mūžīgā dzīve? Varbūt šādi visprecīzāk un tīrāk var izskaidrot visu, par ko runā reliģijas un aizlaikus pārdzīvojušās viedo atziņas. Atgriezties pie vienkāršā, lai saprastu sarežģīto, – varbūt tās ir tās mūsdienās visnepieciešamākās pārmaiņas? Vai, Lieldienu terminoloģiju drusku aizņemoties, ļaut nomirt sarežģītajam, lai augšāmceltos vienkāršais?
"Man liekas, ka tas ir būtiski gan mūzikā, gan arī dzīvē. Ir forši, ja var visu sarežģīt, ir baigi labi, kad ir visvisādas sarežģītas shēmas, kuras arī darbojas un kur var dabūt visvisādus rezultātus, interesantas lietas, bet..." šīs nedēļas sarunā ar SestDienu atzīst arī viens no grupas Zāle veidotājiem Pēteris Draguns. Viņu dziesmās tās pārlaicīgās vienkāršības, gala un sākuma saaugšanas netrūkst.
Taču apkārt neiespējami sarežģītā daudz: sākot ar starptautisku kompromisu meklēšanu un beidzot ar naudas uzvaru pār svētkiem. Kas to var atrisināt? Kas – parādīt pareizo ceļu? Kas radīt pareizo frekvenci, ar ko nonākt līdz vienoti dziedinošai skaņai? Jo agri vai vēlu tas viss nogurdina, gribas atkal pie pamatiem un tīri baltā sākuma, vai ne? Ieelpa. Izelpa. Visu saņemt, lai visu atdotu. Bez atlikuma.
Lieldienu laikā, kad viss apkārt ne tikai simboliski, bet pavisam konkrēti mostas, ceļas un atveras, kad augi, kas visu sasaluma laiku stāvējuši kā miruši, strauji uzzied, kad pat elpai pēkšņi šķiet gandrīz filozofiska nozīme, tiešām gribas to visu sarežģīto nolikt malā. Izelpot. Pārkāpt pāri. Atbīdīt akmeni.
Lai izdodas celties. Lai īstā frekvence un rezonanse mums vienam otrā atrodas.
Žurnāla SestDiena 29. marta – 5. aprīļa, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Neaiztiek svešus čellus. Grupas Zāle mūziķi Marta Kreituse un Pēteris Draguns atraduši Raini sevī un stāsta par sievišķo un vīrišķo, kam vienmēr jābūt blakus radīšanas procesā, mūzikas dziedinošo spēku un to, kas viņus tur Latvijā.
TĒMA. Divi jauni rajoni dievnamu grāmatās. Aizkraukles un Jēkabpils rajoniem veltītā grāmata sakrālā mantojuma sērijā rāda gan saglābto, gan iznīcināto kultūras mantojumu.
PASAULĒ. Brexit Īrijas robežas slazdā. Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājums kļuvis par sarežģītāko tematu Briseles un Londonas sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja to neatrisinās, apdraudēta būs arī galīgā Brexit vienošanās.
FOKUSĀ. Zemessargs vairs lupatas nelasa. Gada laikā zemessargi kļuvuši optimistiskāki, aizsardzības budžeta palielinājums nokļuvis arī līdz brīvprātīgajiem patriotiem. Tomēr visas vēlmes nav izpildītas un ap Zemessardzi joprojām virmo noslēpumainības un noslēgtības aura.
PIEREDZE. Ar īsto eļļu vibrāciju. No sapņa par ārstu var izaugt arī spa salons un sava kosmētikas līnija – ar savu pieredzi apliecina Līga Aizsila. Viņa pārliecinājusies, ka biznesā svarīga arī intuīcija un nepārtraukta vēlme izzināt, un savam salonam attīstības idejas smeļas arī eksotiskos ceļojumos.
INTERESANTI. Pavasara Ziemassvētki. Cilvēku uzvedības pētnieki nonākuši pie skarba secinājuma – arī Lieldienas pārvēršas par saldumu izēšanās un apdāvināšanas svētkiem.
TRADĪCIJAS. Svarīgi, lai raiba. Cik senas Latvijā ir olu krāsošanas tradīcijas? Kādas krāsas var iegūt, izmantojot dabā un mājās atrodamās „krāsvielas”? SestDiena ierāda knifus olu krāsošanā.
CEĻOJUMS. Dvēseli jau neiztirgo. Jeruzaleme ir vieta, ko grūti nosaukt vienkārši par pilsētu. Pēc savas ietilpības tā nav pat viena valsts, bet gan dažādu reliģiju, nāciju, politisko iekārtu un kultūru kosmoss. Kristiešiem viens no galvenajiem simboliem Mūžīgajā pilsētā ir Via Dolorosa jeb Kristus ciešanu ceļš – Lieldienu sakrālais saturs.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.