Protams, ja nav pieprasījuma, nav piedāvājuma. Viltojumu tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Pēc OECD datiem, globāli tā tagad kļuvusi par 461 miljardu dolāru vērtu industriju. Turklāt arvien vairāk eiropiešu atzīst, ka tīši iegādājas viltojumus, un tikai desmitā daļa no tiem, kas šādas preces pirkuši, norāda, ka ir apzināti maldināti. Daļai tas arī liekas labs veids, kā pretoties tirgus ekonomikai un lieliem augstas klases zīmoliem.
Tirgošanās ar šādām precēm tiešām sākotnēji var šķist kā noziegums bez upuriem. Ar tādiem nosaukumiem kā Ghlain Klain, Docha & Cabanov, Michaelsoft Binbows vai Daiads zīmolu Calvin Klein, Dolce & Gabbana, Microsoft Windows un Adidas vietā viltoto preču tirgus pat kļūst par labu materiālu jokiem internetā. Tomēr, neuztverot to nopietni un neesot vērīgam, var iegādāties arī, piemēram, koka skaidu automašīnas detaļas, indīgas rotaļlietas, sprāgstošus mobilos telefonus un viegli uzliesmojošus kreklus. Turklāt šādas noziedzīgās organizācijas nereti saistītas arī ar narkotiku un cilvēku tirdzniecību, naudas atmazgāšanu un pat terorismu, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Eiropola kopīgie ziņojumi.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki, ķerot no pārrobežas ienākošos viltoto preču sūtījumus, visas pasta bandroles vaļā neplēš. "Tas nav iespējams, un to nedara nevienas ES dalībvalsts muita," saka VID Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītāja vietnieks Arturs Kovaļenko. Pārbaude notiek tad, kad darbiniekiem rodas kādas aizdomas. Reizēm arī pēc nejaušās atlases principa.
Paši muitas dienesta darbinieki arī nevērtē, kuri sūtījumi ir viltoti un kuri nav. Preču zīmes, patenta vai dizaina parauga īpašnieki sniedz informāciju par pazīmēm, kas liecina, ka prece varētu būt viltojums, un, saņēmuši informāciju no VID, paši arī vērtē, vai tā tiešām ir.
Divreiz gadā darbinieki rīko mācības par jaunākajām tendencēm, viltojumu tirgotāju viltībām un to, kā godīgi uzņēmēji cenšas savu preci pasargāt.
"Tas ir nebeidzamais stāsts," nopūšas Kovaļenko. Preču viltošana ir bizness. Tā īpašnieki cenšas iegūt maksimālu peļņu, labi iepazīstot tirgu, uzņēmēju un policistu rīcību un iespējas. Rezultāts ir 140 miljonu zaudējums Latvijai, bet vairāk nekā 48 miljardi eiro – visā ES. Kā paskaidro Kovaļenko, datos redzami zaudējumi, ko uzņēmējs nav guvis peļņā, algās, tie ir nenomaksātie nodokļi. Proti, visi zaudējumi, kas nerastos, ja preci ražotu un tirgotu legāli. Sekas atspoguļojas arī gandrīz pusmiljona darbvietu zaudējumā ES.
Tomēr viltotāju peļņas metodes raksturo ne tikai labi iepazīts tirgus. Latvijas Patentu valdes pārstāve Santa Lozda stāsta, ka, piesavinoties svešas preču zīmes nosaukumu, uz spēles nav jāliek sava reputācija. Līdz ar to šādi tirgotāji nekādus veselības, drošības vai kvalitātes standartus pat nepūlas ievērot. Ja preces šā vai tā ieved nelegāli, kāda jēga ievērot augstās ES prasības patērētāju aizsardzībai? "Viltojuma ražotājam pilnīgi vienalga, kā viltojums ietekmēs cilvēka veselību, kā apdraudēs sabiedrību kopumā. Galvenais ir peļņa," norāda Lozda.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 11. augusta numurā!
Esse
Pravietisnejaukais
Pravietisnejaukais