Anna ir viena no 38 personībām Ata Klimoviča latviešu likteņstāstu grāmatā Personiskā Latvija. Spridzīga, nebēdnīga, šķelmīgi samiegtām acīm viņa aicina namā, ko atpirkusi no kādas dzimtas sievietes — Kozukolnu Ņinas. "Ņina bija sieviete ar gauži skumīgu likteni, jo viņas vienīgais dēls nošāvās aiz nelaimīgas mīlas un vīrs aizgāja bojā motocikla avārijā. Tā viņa te viena pati dzīvoja," stāsta Anna, kas nokvēpušo namiņu ir pārvērtusi par gaišu mājokli.
Par spīti cienījamajam vecumam, Anna joprojām strādā – Beļģijā viņa ir zvērināts tulks. Turklāt Anna savu zināšanu dēļ ir ļoti pieprasīta, par ko pati pajoko: "Man nāksies tulkot, kamēr būšu kapos, te vai tur".
"As asmu Ludzas opriņķa Mērdzeņis pogosta Pūdinovas patriots. Bet ko var darīt ar divām kājām divās valstīs? Ir tā — ja sāksiet kritizēt Beļģiju, es arī nebūšu priecīga," saka Anna. Sestdienai dzīvespriecīgā kundze stāsta arī par to, kas pēc kara palīdzējis nokļūt Beļģijā, par to, ka arī šajā bezrūpīgajā valstī nācies pacīnīties par sevi un itin kuplo ģimeni un kā pārcietusi Latvijas ziemu, "ieputināta līdz palodzēm".
Visu rakstu par ņipro Beļģijas latvieti lasiet Sestdienā!