Izveidotā valdība strādās tikai desmit mēnešu līdz 12. Saeimas sanākšanai novembrī, bet jaunajiem ministriem būtu nepieciešams laiks, lai apjaustu nozarē darāmo. Tāpēc cerības izveidot par tagadējo Valda Dombrovska (Vienotība) valdību pārāku Ministru kabinetu mazinājās. «Ja vēlēšanas ir tik tuvu, tad nevar eksperimentēt ar valsti un likt amatos ministrus, kas mācīsies strādāt. Tagad ir iespaids, ka grib tikt vaļā no cilvēkiem, kas kādai partijai nav pieņemami,» sacīja viens no ZZS līderiem - Raimonds Vējonis.
Premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma piekrita Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumam. Tas bija nedaudz negaidīts, jo ZZS aicināja atstāt valdībā abus Reformu partijas ministrus no tā dēvētā spēka ministriju bloka - gan ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram šis postenis vairs nebija paredzēts, gan iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, kurš par labu kolēģim bija atteicies no dalības valdībā. Sākotnēji šķita, ka ZZS vēstījums ir domāts tikai ziņu virsrakstiem, lai pavērstu valdības veidošanas procesu sev vēlamā virzienā, taču vēlāk tas tika nostiprināts kā kopīga koalīcijas vienošanās.
No partijām neformāli iegūtā informācija liecina, ka Valsts prezidents vairs nepretendē noraidīt kāda ministra kandidatūru, tas Vienotībai paver iespēju Aizsardzības ministrijas vadību arī turpmāk uzticēt Artim Pabrikam. Vienotības politiķi arī norādījuši, ka aizsardzības ministra neargumentēta nomaiņa varētu raidīt nepareizu signālu ārvalstu sabiedrotajiem. Taču tiesības noraidīt kāda partiju izvirzītā ministra kandidatūru saglabā L. Straujuma. Viņa vēl neatbildēja, vai varētu lūgt Reformu partiju ekonomikas ministra postenim vairs nevirzīt Danielu Pavļutu, bet gan uzticēt šo ministriju, piemēram, Vjačeslavam Dombrovskim. Par konkrētām kandidatūrām partijas runāšot tikai tad, kad būs vienojušās par jomu sadalījumu, ko paredzēts akceptēt pirmdien, paskaidroja L. Straujuma.
Pēc amatu pārskatīšanas premjera kandidāte piedāvā ZZS vadīt Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju, kā arī Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kura bija iedalīta Vienotībai. ZZS jau savulaik ir vadījusi IZM. Vienotībai savukārt paliks Veselības ministrija, no kuras tā bija atteikusies, par spīti nozarē iesāktajām reformām, Aizsardzības, kā arī Satiksmes ministrija, par kuru atbildību dalīs ar neatkarīgo deputātu grupu. Vienotība deleģēs arī finanšu ministru, kas ir premjera labā roka, bet L. Straujuma vēl nav gatava nosaukt šī cilvēka uzvārdu.
Piedāvājums Visu Latvijai!-TB/LNNK paliek nemainīgs - Kultūras un Tieslietu ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, par kuru interesi izrādīja ZZS. Tai ir piedāvāts deleģēt parlamentāro sekretāru šajā ministrijā, kas ir otra augstākā politiskā persona pēc ministra un var pārstāvēt nozari arī Saeimas tribīnē. VL-TB/LNNK savukārt iegūst iespēju izvirzīt parlamentāro sekretāru uz Labklājības ministriju, kuras kompetencē ir demogrāfijas jautājumi. L. Straujuma ir uzsvērusi, ka šis ir viņas piedāvājums, bet var pieļaut, ka tas ir sagatavots kopā ar Vienotības vadošajiem politiķiem.