Eiropas Padomes direktīva nosaka, ka par šīm apdraudētajām dabas vērtībām (augiem, dzīvniekiem, to apdzīvotajām teritorijām - dzīvotnēm) ir jārūpējas, lai to stāvoklis nepasliktinātos, taču tieši tas ir noticis Latvijā. Lai situāciju uzlabotu, paredzēts īstenot dažādus pasākumus, nākamajos septiņos gados atvēlot apmēram 11 miljonus latu Eiropas fondu naudas, Dienai pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektore Sandra Bērziņa. Vispirms plānots noskaidrot, cik daudz Eiropas nozīmes dzīvotņu (ENDZ) - mežu, pļavu, purvu, upju posmu, ir valstī, un izveidot karti ar to atrašanās vietām, jo pašlaik šādu datu nav. Daļēji situācija ir apzināta vienīgi ES nozīmes aizsargājamās teritorijās Natura 2000, un, galvenokārt balstoties uz tās, ir izdarīti secinājumi par stāvokli valstī. Tā kā nav zināmas ENDZ atrašanās un daļa atrodas ārpus esošajām aizsargājamajām teritorijām, tās var tikt iznīcinātas, piemēram, izcērtot vecu platlapju mežu. Turklāt precīzu datu trūkums radījis pretrunīgu esošās situācijas vērtējumu. Ziņojumu sagatavojušās organizācijas Latvijas Dabas fonda pārstāvis Viesturs Lārmanis, piemēram, norāda, ka Eiropas nozīmes mežus, kuri bagāti ar veciem kokiem, atmirušu koksni, bet atrodas ārpus aizsargājamajām dabas teritorijām, izcērt, to platības valstī samazinās un stāvoklis pasliktinās. Savukārt mežzinātņu doktors Jurģis Jansons ir pārliecināts - ENDZ meži netiek iznīcināti un veco koku īpatsvars valstī palielinās. Saskaņā ar Latvijas nacionālā meža monitoringa datiem, «priežu, egļu, bērzu un apšu mežaudžu platība, kuru vecums pārsniedz galvenās cirtes vecumu, piecu gadu laikā ir pieaugusi par 15%», viņš norāda, piebilstot, ka no tautsaimniecības viedokļa šādu mežu vērtība samazinās. Taču arī viņš uzsver, ka būtu nepieciešams ENDZ apzināt, novērtēt stāvokli un veikt pasākumus to saglabāšanai. Tieši to iecerējusi DAP - veikt to kartēšanu, bet pēc tam apsaimniekot vai izglītot īpašniekus, kā labāk saglabāt šīs dabas vērtības, piemēram, ozolu mežos varētu tikt izcirsta tajos ieaugusi egle vai atjaunots kādreizējais ūdens līmenis purvos, lai tie neaizaugtu, vai attīrītas upju straujteces no pārlieku liela ūdenszāļu apauguma.
Pašlaik DAP strādā pie ENDZ atjaunošanas un apsaimniekošanas vadlīnijām, vēl tiks papildināts rīcības plāns ar īstenojamiem pasākumiem. Ir jau uzsākts darbs, piemēram, pie ES nozīmes dabisku upju posmu, straujteču attīrīšanas, zālāju atjaunošanas. 11 miljoni latu fondu naudas tiks tērēti kartēšanai, aizsargājamo dabas teritoriju un sugu aizsardzības plānu izstrādei, ES nozīmes dabas vērtību saglabāšanas, atjaunošanas pasākumu īstenošanai, infrastruktūras uzlabošanai laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju arī turpmāk tiks kompensēti saimnieciskās darbības ierobežojumi lauksaimniecības un meža zemēs Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās Natura 2000, lai, piemēram, pļavas netiktu uzartas. Lauku attīstības programmas atbalsta nosacījumus bioloģiski vērtīgu zālāju saglabāšanai mainīs, ņemot vērā zinātnieku ieteikumus, piemēram, turpmāk zāle būs ne vien jānopļauj, bet arī jānoved no lauka, jo citādi samazinās pļavu augu daudzveidība. Pašlaik pļauj vai nogana 60% ES nozīmes zālāju, saņemot Lauku attīstības programmas atbalstu, taču tur, kur tas netiek darīts, tās aizaug. Eiropas nozīmes pļavas ir visstraujāk izzūdošā dabas vērtība Latvijā. Latvijas valsts mežu platībās turpinās ES nozīmes mežu kartēšana - «vērtīgākās platības izslēdzam no saimnieciskās darbības, mazāk nozīmīgās mācāmies apsaimniekot, lai neietekmētu tur konstatētās dabas vērtības», norādīja uzņēmuma vides plānošanas vadītāja Laila Šica. Ar laiku šo informāciju publiskos.